Gaiši, raibi, Latvijā ziemojoši vai no tālienes atlidojuši – kādi ir tauriņi?

Tauriņi – skaisti un graciozi, zināmā mērā arī noslēpumaini kukaiņi. Šiem insektiem, tāpat kā daudz kam citam pasaulē, jau izsenis ir cilvēku piedēvēta simboliska nozīme, vietām – visai daudzveidīga nozīme. Pie mums nereti pēc pirmā tauriņa krāsas varot noteikt, kāda būs vasara. Bet kādus tauriņus mums ir iespēja sastapt?

Zinātniskajā terminoloģijā visi tauriņi apvienoti zem kopēja nosaukuma zvīņspārņi, jo šīs kārtas kukaiņu ķermenis klāts ar krāsu pigmentus saturošām nelielām zvīņām – pigmentzvīņām, kas daļēji klāj cita citu līdzīgi jumta dakstiņiem. Konkrēts zvīņu izvietojums rada katras sugas īpašo krāsojuma rakstu.

Acainais raibenis
Acainais raibenis

Skatoties uz vienas un tās pašas sugas vairākiem viena dzimuma īpatņiem, šķiet, ka visi tie ir vienādi, taču tā nav. Aplūkojot tauriņu spārnus ar palielināmas ierīces palīdzību, top redzams: raksts uz tiem katram īpatnim ir tikpat unikāls, cik cilvēka pirkstu nospiedumi.

Ziemā, ja vien tā rit daudzmaz normāli, tauriņus iespējams redzēt ļoti, ļoti reti. Aukstajā gadalaikā tie ziemo.

Ziemu tauriņi var pavadīt dažādās stadijās (atkarībā no sugas). Iepriekšējā rudenī, tuvojoties aukstam laikam, tiek sameklēta piemērota vieta ziemošanai konkrētajā stadijā.

Tauriņi pārziemo vai nu nepieauguša kāpura, vai pieauguša kāpura, vai kūniņas, retāk olas vai pieauguša kukaiņa jeb imago stadijā.

Visu sugu pieaugušo stadijā ziemojošo tauriņu ziemošanas paslēptuves parasti atrodas relatīvi drošās, apēst gribētājiem grūti sasniedzamās, sausās, atkušņos un palos neapplūstošās vietās. Vairumam sugu vēlams, lai temperatūra ziemotuvē svārstās vien nedaudz ap nulli un visā ziemošanas periodā turas maksimāli vienmērīga.

Pavasarī pirmos parasti ieraugām tieši to sugu dienas tauriņus, kuri ziemu pavadījuši pieauguša kukaiņa stadijā. Secību, kādā šo sugu pārstāvji atmieg no ziemas stinguma, lielā mērā ietekmē tas, cik ātri pavasara saules staros uzsilst viņu raksturīgākās ziemošanas paslēptuves.

Kārklu raibenis (Nymphalis xanthomelas)
Kārklu raibenis (Nymphalis xanthomelas)

Latvijā ļoti populārs ir kāds ticējums: pirmais pavasarī redzētais tauriņš vai tauriņi, precīzāk sakot, to spārnu krāsojums ziņo, kāda būs kukaiņus ieraudzījušā cilvēka vasara. Tiesa, šim ticējumam piemīt daudz interpretāciju, turklāt tās mēdz būt savstarpēji pretrunīgas. Viens no izplatītākajiem skaidrojumiem: ja cilvēks pavasarī pirmo ierauga raibu tauriņu, tad viņam jārēķinās, ka gaidāmā vasara būs raiba, piedzīvojumiem bagāta, savukārt, ja pirmais pavasarī pamanītais tauriņš ir gaišs (balts vai dzeltens), tad vasara kopumā solās būt gaiša – laba, laimīga, priecīga.

Pastāv ticējumi, kas vēsta, ka nozīme esot arī pamanīto kukaiņu uzvedībai: ja pavasarī pirmais ieraudzītas tauriņš lido, tad cilvēku gaida darbīga vasara, ja viņa pamanītais dzīvnieks atrodas uz zieda, gaidāma mīlestības pilna vasara, bet, ja kukainis pamanīšanas brīdī ir nolaidies uz zemes vai lapas, cilvēkam nāksies vasaru pavadīt  mazkustīgi.

Relatīvi aukstumizturīgs Latvijas kukainis ir krūkļu baltenis, tautā dēvēts par citrontauriņu. Šis ir rudenī visvēlāk ieraugāmais no dienas tauriņiem, kurš neieziemojies joprojām var trāpīties cilvēka acīs pat novembrī. Viņš pārziemo pieauguša insekta stadijā.

Citrontauriņš jeb krūkļu baltenis (Gonepteryx rhamni)
Citrontauriņš jeb krūkļu baltenis (Gonepteryx rhamni)

Krūkļu baltenis ir ne vien vēlāk rudenī manāmais, bet arī, ziemai beidzoties, visagrāk, jau februāra beigās vai marta sākumā, pamanāmais tauriņš. Viņu var paveikties ieraudzīt, sākot no pašām pirmajām siltajām, pavasarīgajām dienām.

Krūkļu balteņi pārziemo galvenokārt virszemē starp pērnajiem augu lakstiem, zāles stiebru biežņā un tamlīdzīgās vietās, retāk aiz koku mizas, dobumos. Neliels aukstums šiem zvīņspārņiem nekaitē. Bet, ja uznāk krietns sals, tad nozīmīgs var izrādīties sniega segas biezums. Spēcīgā kailsalā palielinās risks ziemojot aiziet bojā.

Citrontauriņš jeb krūkļu baltenis (Gonepteryx rhamni)
Citrontauriņš jeb krūkļu baltenis (Gonepteryx rhamni)

Lai gan krūkļu baltenis piederīgs balteņu dzimtai, tā ķermeņa krāsa nav pilnīgi balta. Kukaiņa krāsojums – variabls: no bāli dzeltena vai viegli zaļdzeltena līdz koši dzeltenam vai pat gaiši zaļam.

Samērā agri pavasaros (jau sākot jau no aprīļa sākuma) novērojami pirmie rāceņu balteņi, arī kāpostu balteņi, ķērsu balteņi, bet aprīļa otrajā pusē sāk parādīties kāļu balteņi un izmēros salīdzinoši necilie dedestiņu balteņi. Tauriņi, kuri pieder balteņiem, taču nepieder agrajiem tauriņiem, ir, teiksim, lapkoku balteņi, kuri regulāri top ieraugāmi vēlāk – tikai maijā.

Vairākums pie mums sastopamo dienastauriņu ir raibi. Desmitiem sugu! Daudzi no tiem atbilstoši nosaukumam pieder raibeņu dzimtai. 

Vieni no pavasaros visagrāk pamanāmajiem un Latvijā arī vēlāk izplatītākajiem raibeņiem ir parastie nātru raibeņi. Līdzko iestājas siltāks laiks (parasti jau marta pirmajā pusē), atmieg un pa kādam šur tur sāk lidot viens otram ārēji līdzīgie raibeņi – augļkoku raibeņi un kārklu raibeņi, kurus bieži vien izdodas ieraudzīt sulu tecināšanas vietās mielojamies ar koku sulu. Ap to pašu laiku parādās arī acainie raibeņi. Šie skaistuļi ziemu parasti pavada, nolīduši alās, koku dobumus, nereti arī ēku bēniņos, pagrabos vai malkas šķūņos. Bieži cilvēku acīs gan viņi sāk trāpīties tikai aprīļa sākumā. Starp pirmajiem, kuri agri – martā – parādās, noteikti jāpiesauc arī veiksmīgi pārziemojušie pieaugušie, izmērā prāvie bērzu raibeņi. Aprīļa sākumā ziemas paslēptuves pamet jāņogu raibeņi.

Jāņogu raibenis
Jāņogu raibenis

Daļa mūsu raibeņu sugu ziemo kāpura stadijā, daļa raibeņu auksto periodu pavada kūniņas stadijā.

Aprīļa beigās, maija sākumā no pārziemojušām kūniņām izkūņojas mazie nātru raibeņi, kas ir īpatnēji ar to, ka katrā sezonā piedzīvo divas paaudzes – pavasara paaudzi un vasaras paaudzi, kuras viena no otras krasi atšķiras pēc krāsojuma.

Jāpiebilst, ka lielākais no Latvijas raibeņiem – reti sastopamais apšu raibenis – top ieraugāms lidojam salīdzinoši vēlu, parasti maija nogalē.

Jo vairāk siltā sezona sniedzas vasaras virzienā, jo lielāka kļūst ieraugāmo tauriņu dažādība. Mūsu valstī mīt diezgan daudz dažādu zvīņspārņu.

Pie mums sastopamas arī iemigrējošas raibeņu sugas. Tās nepārziemo Latvijā, bet veic masveida pārlidojumus.

Lielais nātru raibenis jeb admirālis (Vanessa atalanta)
Lielais nātru raibenis jeb admirālis (Vanessa atalanta)

Lielais nātru raibenis jeb admirālis ielido no Dienvideiropas. Pirmie šīs sugas īpatņi parādās maijā un turpina ierasties līdz pat rudenim. Latvijā var veidot vienu vietējo vasaras paaudzi. Rudenī visi pieaugušie sugas pārstāvji dodas uz Eiropas dienvidiem.

Maijā no dienvidiem sāk ielidot arī pirmie dadžu raibeņi. Viņi pie mums pavasarī un vasarā ierodas no Ziemeļāfrikas. Dadžu raibeņiem vasarā mēdz attīstīties vietējā paaudze. Rudenī, parasti oktobra vidū, šīs sugas tauriņi sāk doties ceļā uz Āfriku.

Nereti tauriņu sākotnēji glītie spārni top visai neizskatīgi – tiek putnu (un citu uzbrucēju) saplūkāti. Spārni – deformēti, toties pats – dzīvs!

Gan potenciālo uzbrucēju, gan partneru, gan konkurentu, gan barības objektu ieraudzīšanai daba tauriņiem devusi divas fasetacis (saliktās acis), kas katra sastāv no daudziem sešstūrainu vienkāršo actiņu tūkstošiem.

Dadžu raibenis (Vanessa cardui)
Dadžu raibenis (Vanessa cardui)

Orientēties apkārtnē pieaugušajiem tauriņiem palīdz arī antenas, kas atrodas uz galvas. To uzdevums – uztvert gaisa svārstības un uztvert aromātus jeb saost.

Tauriņu kārtas pieaugušajiem kukaiņiem ir sūcējtipa mutes orgāns – garš cauruļveida snuķis, caur kuru var uzņemt tikai šķidru pārtiku. Kad snuķi nelieto, tas atrodas saritinātā stāvoklī.

Sava ēdiena garšu tauriņi novērtē, staigājot pa to vai stāvot uz tā, jo šo insektu garšas receptori atrodas uz… kājām!

Imago stadiju sasniegušo jeb pieaugušo dienas tauriņu vairākuma galvenais ēdiens ir nektārs, taču daudzi zvīņspārņi līdztekus barojas arī ar laputu izdalījumiem, ar rūgstošiem augļiem, cilvēku pārtikas atlikumiem, ļoti bieži ar dažādu koku sulu. Daļas tauriņu sugu pārstāvji bez aizspriedumiem uzņem arī sulojošus zīdītāju mēslus, līķu šķidrumus vai vienkārši sūc mitrumu no valgas augsnes.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti