Zivju nārsts vēl norit līdz novembra beigām, un VVD turpina pastiprinātu kontroli upēs. Tāpat lielu darbu veic arī sabiedriskie inspektori, kuriem arī šonedēļ izdevies atklāt maluzvejniecības gadījumu.
Oktobrī un novembrī Latvijas upēs norit lašu un taimiņu masveida migrācija un nārsts. Šajā laikā zivju iegūšana ir aizliegta, taču arī šogad konstatēti maluzvejnieku pārkāpumi. Līdz šim upēs atrasti un izcelti 127 nelegālie zvejas rīki -lielākoties tie ir zvejas tīkli, arī nēģu ieguves rīki, duramie rīki un zivju murdi.
VVD pagaidām šajā sezonā uzsācis 15 administratīvās lietas par makšķerēšanas lieguma pārkāpumiem. Lielākie maluzvejniecības gadījumi konstatēti Palsas un Amatas upēs.
"Pagaidām lielākais ir Vidzemes gadījums, kad zivju dūrēji tika noķerti sadarbībā ar Zemessardzi – viņus izdevās iebloķēt un tādā veidā notver.
Taču pēdējais lielākais gadījums bija, kad viena no sabiedriskajām organizācijām - Gaujas attīstības biedrība - 13. novembrī noķēra maluzvejnieku ar 10 iegūtām lašveidīgajām zivīm.
Lietas materiāli nodoti Valsts policijai kriminālprocesa uzsākšanai. Gadījums bija Amatas upē," skaidroja VVD Iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītājs Jānis Lasmanis.
Nārsta laiks ir sevišķi jutīgs periods lašveidīgajām zivīm, jo tās šajā laikā kļūst arī vieglāk pieejamas. Pārkāpumu skaits gan pagaidām ir līdzīgs kā pēdējos četrus gadus. Tiesa, pērn, pateicoties lielam ūdens līmenim, maluzvejnieku aktivitāte bijusi zemāka, jo divos mēnešos izcēla vien 100 zvejas rīkus. Taču šogad labvēlīgie laika apstākļi vairāk veicinājuši maluzvejnieku aktivitāti.
"Šogad ir diezgan zemi ūdens līmeņi Latvijas upēs sakarā ar to, ka nav bijuši lieli lieti rudens periodā. Attiecīgi dūrējiem ir vieglāka piekļuve zivīm,
tāpēc mazliet ir pieaudzis skaits. Un, kas attiecas uz liegumiem, tad pamata liegumi ir līdz novembra beigām, bet tomēr saglabājas vēl atsevišķās upēs noteikti makšķerēšanas liegumi līdz 31. decembrim. Visiem iesaku izmantot mobilo aplikāciju "Mana cope", kur ir interaktīvā karte un pieeja pie katras upes posma – jūs redzat, vai šajā brīdī ir liegums šajā upes posmā, vai drīkst veikt zivju ieguvi," skaidroja Lasmanis.
Lašveidīgo zivju populācija upēs samazinās un jebkura nelikumīgi iegūta zivs ir zaudējums dabai. VVD atgādina, ka maksimālais sods fiziskām personām par zvejas pārkāpumiem ir 700 eiro un juridiskām personām - 4300 eiro. Turklāt gadījumos, ja nodarīts kaitējums zivju resursiem, tad persona papildus maksā 715 eiro par vienu lasi vai taimiņu.
VVD turpina pastiprinātu kontroli lašupēs un aicina arī sabiedrību būt vērīgiem, par pārkāpumiem ziņojot, arī izmantojot mobilo aplikāciju "Vides SOS".
