Dacei un Jānim abiem ļoti patīk kaķi, taču ilgi viņi uzskatīja, ka tam dzīvoklī būtu vientuļi, kamēr saimnieki ir prom. Domas mainījušās brīdī, kad iegādājušies un uzsākuši remontēt lauku māju.
Iesākumā abi apsvēruši domu par šķirnes kaķi, taču Dace ierosinājusi dot mājas kaķītim no patversmes. Internetā nākamā saimniece ieraudzījusi ruda kaķa fotogrāfiju, taču no patversmes drīz vien atzvanījuši un piedāvājuši citu kaķi.
Dacei atsūtīja video ar nīgru runci, ko apskatījuši abi nolēma, ka tas kļūs par viņu mājas kaķi.
Gulivers ir abu pirmais kopīgais ģimenes mīlulis, taču ar kaķiem gan Dace, gan Jānis dzīvē bijuši uz "tu". Tomēr Gulivers saimniekus krietni vien pārsteidzis ar to, ka ne visi kaķi ātri spēj pieņemt jaunās mājas un jaunos apstākļus.
"Sākumā iznāca ārā no sava pārvadājamā kofera, sēdēja nīgrs, dusmīgs un man bija satraukums, kā tas būs tagad: vai viņš pieradīs, vai pieņems, kā viņš jutīsies ar mums? Nebija tā, ka viņš nāktu klāt. Viņš slēpās, līda visur, kur var palīst," iepazīšanos ar kaķi atcerējās Dace.
Savukārt Jānis šādai mīluļa attieksmei bijis gatavs: "Es arī pats esmu kā tas kaķis. Saprotu, ka nevajag uzmākties. Laiks aizritēs, un pats atnāks, interesēsies. Garām ejot, var pakasīt. Es nebija gatavs, ka tas periods būs tik ilgs." Piedāvājumu parotaļāties ar kādu mantiņu Gulivers esot ignorējis vismaz mēnesi.
Zināms, ka patversmē kaķis nonācis no mazpilsētas – pēkšņi uzradies centrā pie veikala, un bijis skaidri redzams, ka tas nav bijis ielas kaķis un tam bijušas mājas. Visticamāk, runčuku iepriekšējie saimnieki kā nevajadzīgu lietu bija izmetuši no auto un devušies prom. Gulivers ir no kaķiem, kam no jauna atvērt sirdi un noticēt cilvēkam ir ļoti grūti.
"Sākumā mēs priecājāmies vispār, ka viņš sāk spēlēties, ka viņam parādās interese. Tad priecājāmies par to, ka mūsu klātbūtnē iet uz kasti. Bija pagājuši divi mēneši, kad es redzēju, ka viņš apsēdās – vienkārši apsēdās. Pirms tam viņš gulēja vai ātri kaut kur skrēja," stāstīja Dace.
Ar laiku Gulivers arī sadūšojās kāpt gultā. Pirms tam viņš slēpās zem galda, savā būrītī vai aiz gultas:
"Kā sāka kāpt gultā, tā viņu varēja paņemt rokās. Tad jau viss aizgāja."
Apbruņoties ar pacietību, pacietību un vēlreiz pacietību – tāds ir Gulivera saimnieku padoms tiem, kuri vēlas pieņemt dzīvnieku no patversmes. Mīlestība un pat lepnums, ar kādu Dace un Jānis tagad stāsta par savu ģimenes mīluli, ir apliecinājums, ka Gulivers spēj novērtēt viņu pūles un saimnieki ir uzdāvinājuši viņam jaunu, mīlestības piepildītu dzīvi.
"Manuprāt, viena no ļoti lielām kaķa uzticības pazīmēm ir, ka viņš ļauj glaudīt vēderu – apguļas uz muguras un atļauj glaudīt vēderu. Viņš patiešām ir ļoti interesants kaķis. Jāsaka, ka man tik interesants kaķis nav bijis," atzina Jānis.
Ļoti, ļoti labs un mīļš draugs – tā savu kaķi uztver abi saimnieki. Viņi uzskata, ka arī abu attiecībās Gulivera klātbūtne ir ienesusi pavisam jaunas krāsas: "Dzīvnieks ir viena no tām radībām, kas atver sirsniņu. Viņš ir tik ļoti neaizsargāts, ka tā ir beznosacījuma mīlestība. [..] Atceroties, kāds viņš bija īgņa, un cik mīļš viņš ir tagad – kā diena pret nakti."
