DAP uzsākusi akciju "Ķeram svešos Latvijas dabā!", veicinot izpratni un aicinot ziņot par bīstamajām invazīvajām sugām vietnē invazivs.lv.
Rutkovska pastāstīja, ka svešzemju sugas ir tās, kuras uz Latviju tīši vai nejauši ir atvedis cilvēks. Daļa no svešajām sugām Latvijā iedzīvojas un kļūst invazīvas – agresīvākas, izplatībā ātrākas un ļoti bieži no dzimtās vietas līdzi atnes kaitēkļus un parazītus, kuru dēļ vietējās sugas iet bojā. "Svešinieki" var izplatīties tik strauji, ka var izspiest vietējās sugas no to augšanas vietas.
Starp svešzemju sugām ar skaidru un pierādītu postošo ietekmi uz Latvijas dabas daudzveidību ir pieskaitāms latvānis, Kanādas zeltgalvīte jeb Kanādas zeltslotiņa, ošlapu kļava, vārpainā korinte, krokainā roze, puķu sprigana, kā arī Spānijas kailgliemezis un lupīna.
Rutkovska aicināja cilvēkus vietnē invazivs.lv iepazīties ar informāciju par tur minētajām svešzemju sugām, tostarp tām, kuras Latvijā vēl nav novērotas. Vietnē izvietotas invazīvo augu fotogrāfijas, aprakstīti augšanas apstākļi un augu negatīvā ietekme uz Latvijas dabu. "Ja redzam dabā, tad ziņojam. Jāatceras, ka mūsdienīga dabas daudzveidība balstās zinātnē un sadarbībā. Katra iedzīvotāja iesaiste ir ļoti svarīga, lai zinātnieki savāktu daudz datu un saprastu, kur konkrētā suga izplatās," paskaidroja Rutkovska.
Pēc aktīvas iedzīvotāju iesaistes pētniekiem būs vieglāk secināt, kur suga izplatās, un kādas būtu efektīvākās metodes cīņai ar tām. "Ar invazīvajām sugām jācīnās visiem kopā, tikai tad būs rezultāts," norādīja Rutkovska.
Runājot par Spānijas kailgliemezi, Rutkovska pastāstīja, ka tas vēl nav izplatījies visā Latvijas teritorijā, jo Latgales pusē to esot mazāk.
"Iespējams, bargāku klimatisko apstākļu dēļ, iespējams, cilvēki mazāk stāda no citām valstīm ievestus podotos stādus," iemeslus šādai situācijai minēja Rutkovska. "Tas droši vien ir kaut kādu vairāku faktoru kopums."
DAP kampaņas laikā aicina pievērst īpašu uzmanību arī vietām, kur invazīvo augu vēl nav, jo vislētākā, efektīvāka un labākā metode, kā cīnīties ar invazīvajām sugām, ir neielaist tās zemē vispār.
"Tāpēc īpaša uzmanība būtu jāpievērš tām sugām, kuru Latvijā vēl nav, bet ir Lietuvā vai Igaunijā. Klimatiskie apstākļi diemžēl mainās invazīvajām sugām par labu. Kāda šoziem nepārziemo, bet jau nākošajā gadā var pārziemot un sākt izplatīties," skaidroja Rutkovska.
Tāpat viņa aicināja ar invazīvajām sugām cīnīties apdomīgi – pēc noziņošanas augu ne tikai izraut no zemes un atstāt, bet pirms izraušanas pārliecināties, ka augs nezied un neizplatīs sēklas. Piemēram, puķu sprigane veido gaisa saknes, tādējādi tā spēj turpināt augt, ziedēt un vairoties arī pēc izraušanas. Arī Kanādas zeltgalvīte jāizrauj pirms ziedēšanas. Pēc tam augs ir jāiznes prom no dabas un jāutilizē drošā vietā.
"Ja tie ir hektāri, tad tas ir sarežģīti, bet, ja tie ir atsevišķi krūmi vai augi, tad aicinām izraut. Jo vismaz šis krūms tālāk neizplatīsies," sacīja Rutkovska.
