4. studija

Vai rupjmaizes kārtojums ir latviešu patriotiskākais saldēdiens?

4. studija

4. studija

Kur aug celmenes?

Bumbuļkāta celmene – ēdama un mēdz uzrasties pat tur, kur to «negaida»

Latvijā mājo četras celmeņu ģints sugas. Atbilstoši nosaukumam šo saprotrofo sēņu augļķermeņi ļoti bieži ieraugāmi uz celmiem. Tāpat tie nereti ieraugāmi uz kritalām un var augt pat uz dzīviem kokiem. Taču celmeņu augļķermeņi mēdz "uzrasties" arī tur, kur nekādu koksni neredz – kur koksnes vispār nav. "It kā" nav... Ļoti bieži tie ir bumbuļkāta celmenes augļķermeņi, jo tieši šīs sugas sēne visai labprāt apdzīvo koksnes senas paliekas, kas apslēptas augsnē, tostarp koku sakņu atlikumus.

Bumbuļkāta celmenes bezmaz vienmēr aug uz lapkoku koksnes atliekām. Tās augļķermeņi var augt gan pa vienam, gan vairāk vai mazāk blīvos ceros. Tuvāk tos aplūkojot, redzams: cepurītes krāsa – brūngana, centrālajā daļā manāmi tumšāka, viscaur klāta ar vēl tumšākām sīkām zvīņām.

Jauna augļķermeņa cepurīti, kas sākumā ir neliela un pusapaļa, ar kātiņu savieno balts, pūkains plīvurs. Vēlāk, cepurītei līdz ar pārējo sēni augot, izplešoties un izliecoties, plīvurs saplīst, atstājot vien atkarenas, tīmekļveidīgas paliekas, kas gredzenveidā apvij kātiņu. To krāsa – balta, nereti ar dzeltenu ietonējumu.

Bumbuļkāta celmenes augļķermeņu cepurītes ir plānākas nekā citu sugu celmenēm, tāpēc nobriedušas tās ārmalā visaptveroši kļūst zināmā mērā caurspīdīgas – no virspuses var saskatīt apakšpusē izvietoto tumšāku lapiņu iezīmētu apli.

Lielas daļas bumbuļkāta celmeņu augļķermeņu (īpaši uz celmiem augošu) kātiņi attaisno sēnes nosaukumu – tie lejas daļā ir bumbuļveidīgi paresnināti jeb vālei līdzīgi. Tāpēc, attīstoties ciešos ceros, augļķermeņu kātiņi nereti mēdz būt pie pamata cits ar citu saauguši.

Tur, kur bumbuļkāta celmenes augļķermeņu kātiņi pievienojas koksnei, stiepjas sazaroti, prāvi, melni sēņotnes jeb micēlija pinumi – tā saucamās rizomorfas. Ar rizomorfām sēne izplatās (arī augsnē) no vienas mājvietas uz citu.

Daudzviet atrodama arī informācija: rizomorfu gali tumsā šad tad izstarojot zaļganu gaismu, ko mēdz uzskatīt par maldugunīm.

Bumbuļkāta celmene, tāpat kā pārējo sugu celmenes, atzīta par ēdamu. Runa, protams, ir tikai par sēnes augļķermeņiem. Arī no tiem pārtikā izmantojamas vien cepurītes, jo kātiņi neder sīkstuma dēļ. Ievācot jāizvēlas tikai jaunas cepurītes.

Kā jau sēnēm raksturīgi – enerģētiskā vērtība nav augsta. Tās pieskaitītas grūti sagremojamai ēdmaņai. Celmenes turklāt pieder pirms ēšanas obligāti novārāmajām sēnēm. Jāvāra 25–30 minūtes. Pēc tam drošības dēļ ieteicams vēl vairākas stundas mērcēt aukstā ūdenī, to pāris reižu nomainot. Un tad var izmantot marinēšanai, sālīšanai, zupām. Vārot gan krietni zūd labās īpašības.

Ja celmenes nebūtu jāvāra, tās būtu uzskatāmas par ļaužu veselībai lielā mērā labvēlīgu ēdienu.

Šīs sēnes tiek izmantotas gan tautas ārstniecībā, gan oficiālajā medicīnā farmakoloģisku preparātu ražošanai, jo satur virkni mikroelementu, daudz polisaharīdu, A vitamīnu, vairākus B grupas vitamīnus un vēl citas cilvēka organismam vērtīgas vielas.

Aizraujoši stāsti par sēnēm un dabu

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti