ĪSUMĀ:
- Trešdaļa Latvijā sastopamo augu sugu ir svešzemju, 10% no tām ir invazīvi jeb dabai nevēlami augi.
- Priežu mežu Biķerniekos pārņem korintes – piecdesmitajos gados apzināti stādīts augs, ko tagad grūti izskaust.
- Invazīvās sugas jau tagad krietni izmainījušas Biķernieku mežu.
- Invazīvās sugas Latvijas mežos izskaust nav viegli, katras apkarošanai nepieciešams savs paņēmiens.
- Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka invazīvo sugu apkarošana ir cīņa ar vējdzirnavām, rezultāti var būt patiešām iepriecinoši.
Kā stāsta mūziķis un komponists Ingus Ulmanis, kaut kādā mērā ar invazīvajām sugām viņam veidojas personīgas attiecības, jo sieva pirms dažiem gadiem pašu dārzā sākusi cīņu ar kailgliemežiem. "Ja jau viņa sāka, tad es arī tiku iesaistīts – kaut kas bija jāpērk, jādara, jāinteresējas, kā tos iznīdēt. Mums ir vesela grāmatvedība, mājās pat stabiņi salikti, cik daudz ar tiem tikts galā," stāstīja Ulmanis, kurš savu personisko attieksmi pret invazīvajām sugām pauž arī mūzikā.
Dabas koncertzālē parasti tiek izceltas labās lietas mums apkārt, tāpēc arī beigu beigās koncertzāles organizatori nonākuši pie secinājuma, ka vārds "invazīvs" nav izsakāms ar "labs" vai "slikts".
"Faktiski jau cilvēka darbības rezultātā tas augs, kas kaut kur ir pilnīgi dabīgs un ļoti labs un vajadzīgs, citā vietā izrādās slikts. Mēs esam kaut kādā veidā pie vainas, ka kaut ko, kas kaut kur ir labs, esam padarījuši par sliktu," norādīja mūziķis.
Tā nu ir sanācis, ka Latvijā, it kā labu gribēdami, esam ieveduši augus un dzīvniekus, kas pie mums tiek dēvēti par invazīvām sugām. Izrādās, viena trešā daļa no Latvijā sastopamajām sugām ir svešzemju. Aptuveni 10% no tām ir invazīvas, tātad nav vēlamas mūsu dabā, jo pārāk ātri vairojas un izplatās.
Priežu audzes Rīgā pārņem korintes
Kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) invazīvo sugu eksperti Santu Rutkovsku raidījums "Vides fakti" devās pastaigā pa Biķernieku mežu starp Rīgas mikrorajoniem – Mežciemu un Purvciemu. Kā norāda DAP invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska, sākotnēji tur ir bijis gaišs, skrajš priežu mežs, bet cilvēku pārvietošanās un eitrofikācijas rezultātā mainījās augsnes sastāvs. "Sugas lēnām ienāk, arī putni ienes, piemēram, vārpaino korinti. To, starp citu, Rīgas mežos piecdesmitajos gados stādīja apzināti, lai palielinātu barības daudzumu putniem. Putniem tā ļoti garšo," stāstīja Rutkovska.
Diemžēl šobrīd nākotne priežu audzēm Rīgas mežos neizskatās nemaz tik laba. "Putni gremošanas traktā pārnēsā korinti ļoti plašās teritorijās. Korintei patīk šādi gaiši, skraji priežu meži. Tā ieviešas, bet pamazām lapu nobiras padara šos mežus mazāk caurredzamus. Ar laiku, ja mēs neko nemainīsim, šādu priežu mežu mums piepilsētu teritorijās gluži vienkārši vairs nebūs. Korintes nomainīs priedes, un korintes nebūs vienīgās," norādīja eksperte.
Izskaust korintes nav viegli, jo tās veido pazemes dzinumus. Tos nocērtot vai nogriežot, pamostas snaudošie pumpuri un tiek panākts pretējs efekts – korintes sāk vairāk dzīt sakņu atvases.
Tāpēc, ja esam korinti sākuši griezt, tad, saskaņā ar Rutkovskas teikto, tas sezonā jādara vairākas reizes un vairākus gadus.
Invazīvās sugas krietni izmainījušas Biķernieku mežu
Vēl viena no ienācējsugām, kas kaitē vietējiem augiem, ir sarkanais plūškoks – rudenī tam ir sarkanas, skaistas ogas, un Latvijā tas nonācis kā dekoratīvs augs.
Latvijas mežos līdzīgā veidā ir sākusi augt arī spožā klintene un Kanādas zeltgalvīte. Rutkovska norāda, ka Biķernieku mežu apdraud invazīvās sugas. Mežs jau šobrīd ir ļoti izmainīts. Viena no sugām, kas ir viengadīga, bet izplatās ar sēklām un pamatīgi apdraud vietējās dzīvotnes, ir puķu spriganes.
"Nedrīkst pieļaut puķu spriganes sēklu veidošanos un izplatīšanos. Vai nu tās griežam, vai ravējam, vai noganām. Darām visu, lai tā nesāk veidot sēklas.
Ja puķu spriganei nebūs šādu iespēju, sēklu dīgtspēju tā saglabās 18 mēnešus. Tātad divu trīs gadu laikā ar puķu sprigani mēs varētu tikt galā," skaidroja Rutkovska.
Pļaušana šajā ziņā nebūs viegls risinājums, jo šis augs veido gaisa saknes. "Ja, piemēram, stumbrs paliek uz zemes, un zeme ir gana mitra, tā veido gaisa saknes, iesakņojas un turpina ziedēt un ražot sēklas. Tātad tā jāsavāc un tad vai nu jāliek maisos, jāsapūdē vai jādara kas cits, lai tā izžūst un augs aiziet bojā," skaidroja eksperte.
Tikmēr otra Biķernieku mežā izplatītā suga – Kanādas zeltgalvīte – ir viegli izraujama no zemes. "Zeltgalvīte izplatās gan ar sēklām, gan ar sakņu atvasēm. Tā ir patiešām ilgmūžīga suga. Viens augs var saražot līdz pat 10 000 sēklu. Katrai sēklai ir lidpūka, kas ir dabisks pielāgojums, lai sēkla tālāk un vieglāk varētu izplatīties. Zeltgalvītes gadījumā nepieļaujam to ziedēšanu un sēklu veidošanos," aicināja Rutkovska.
Latvānis no zemes spraucas pat Rīgas centrā
Savukārt populārāko invazīvo sugu Latvijā – Sosnovska latvāni – varot sastapt teju jebkurā Latvijas vietā, izņemot Ventspili. Latvāņi spraucas ārā no zemes pat neapbūvētā zemes gabalā Rīgas centrā.
Tā ir vienīgā augu invazīvā suga, ar kuru Latvijā zemes īpašniekiem ir obligāti jācīnās, pretējā gadījumā var nākties maksāt soda naudu. Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Astra Garkāje skaidro, ka latvāni var iznīcināt četros veidos. "To var iznīcināt mehāniski, sākot ar pļaušanu un beidzot ar augsnes apstrādi, čemura nogriešanu, saknes izduršanu, melnās plēves apklāšanu. Ir arī ķīmiskās metodes, bioloģiskās ar noganīšanu un kombinētās, kas ir visefektīvākās," norādīja inspektore.
Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka tā ir cīņa ar vējdzirnavām, rezultāti patiešām var būt iepriecinoši. Piemēram, Siguldas pašvaldībā, Cēsu novadā un Ķekavas apkārtnē latvāņiem pieteikta nopietna cīņa, un rezultāti ir ievērojami. Valsts augu aizsardzības dienesta reģistrā ikviens interesents var atrast gan zemes īpašniekus, gan teritorijas, kurās latvānis ir konstatēts un nav iznīcināts.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
