Bioloģiskās lauksaimniecības "Ragāres" īpašnieks Jānis Vaivars uz savu birzi parasti sulām pakaļ nāk saullēktā vai saulrietā.
Lai dabūtu sulu, viņš mizā neurbj dziļi – plaukstas mazā pirkstiņa garumā, ne vairāk.
Sulu laiks parasti nav ilgs, bet šī gada vēsais pavasaris sulu laiku pagarinājis vismaz par nedēļu vai pat divām.
"Kļavām bija ļoti labs, garš sulu laiks, bērziem tāds, kādu vēl neesmu pieredzējis. Bija aukstuma periods, un mums vēl tek pirmie urbumi, jau četras nedēļas, parasti tikai divas turam," atzina Vaivars.
Par sulu fenomenu viņš mazliet pasmaida, bet atzīst, ka svaigas bērzu sulas lieliski attīra organismu.
"Ragāru" saimniecībā šoreiz darbojas arī sīrupa vārāmā iekārta, un milzīgais bērzu sulu bundulis pret vakaru pārvērtīsies dažos sīrupa litros.
"Esam fermentējuši bērzu sulu, tur tonniņa, kā parasti, un tas sanāks 8 litri bērzu sīrups. Šīs dienas laikā, vakarā sīrups būs gatavs. Te darbojas pludiņa sistēma, visu laiku viens ūdens līmenis. Malka jāpiemet ik pēc pusstundas un visu laiku vārās," skaidroja saimnieks.
Tas sīrups tāds oranžs sanāks, to liek pie pirmajiem salātiem - Latvijas garša.
Šeit bērzu sula raudzēta netiek, lai gan savulaik Jāņa vectēvs bērzu sulai ļāva norūgt.
"Urba un taisīja tādu mans vectēvs, man nepatīk. Tikai dzidra sula, ar nedēļas termiņu. Bērzi mums nav biznesa sadaļa, sulas laiks mums ir pavasara svētki, un pāreja uz to visu zaļo un foršo, kas sākas," skaidroja Vaivars.
Pumpuri gatavi sprādzienam. Tiklīdz bērziem izplauks lapiņas - mazās peļu austiņas, sulu laiks būs beidzies. Bet visā pārējā saimniecībā tas sāksies ar jaunu jaudu - siltumnīcās jau nāk gatavi redīsi, rukola un citas pavasara garšas.