Dvietes palienēs aizvien populārāka kļūst laivošana palos

Dvietes dabas parkā atbūda ir laiks, kad palienes ilgstoši applūst un pļavas pārvēršas par ezeriem, ūdens līmenim sasniedzot pat vairākus metrus. Šis ir viens no gaidītākajiem gada notikumiem laivotāju vidū, kas īpaši populārs kļuvis tieši pēdējos gados. Atšķirībā no iepriekšējiem pavasariem šogad pakalpojumu sniedzējiem, kas izīrē laivas atbūdas laikā vairāk nekā 50 dalībniekiem, Dabas aizsardzības pārvaldē jāsaņem īpašas atļaujas.

Dvietes palienēs aizvien populārāka kļūst laivošana palos
00:00 / 05:14
Lejuplādēt

Ar biedrības "Sēlijas laivas" pārstāvi Ričardu Šmitu Latvijas Radio tikās Dvietes pagastā ceļa malā, kura vienā pusē šķietami plešas liels ezers, otrā pusē applūdis mežs. Ričards pa mežu laivos pirmo reizi: "Šajā pusē parasti nav ūdens, tāpēc šeit būs interesanti. Šis ir pēdējos desmit gados lielākais ūdens līmenis, kāds ir bijis Dvietē."

Biedrības "Sēlijas laivas" pārstāvis Ričards Šmits
Biedrības "Sēlijas laivas" pārstāvis Ričards Šmits

Laiku, kad ilgstoši applūst Dvietes dabas parka palienes, vietējie dēvē par piekto gadalaiku jeb atbūdu. Te applūst pat vairāku tūkstošu hektāru lielas teritorijas. Atkarībā no nokrišņu daudzuma un ūdens līmeņa Daugavā atbūda var sākties arī citos gadalaikos.

"Tā ainava, kas tagad ir ūdenī, te ir pļavas, tikai un vienīgi, un otrā pusē mežs. Katrā ziņā tas Latvijas līmenī ir viens no top tūrisma objektiem šobrīd laivotājiem," sacijā Šmits, norādot – palienes populāras kļuvušas vien pēdējā laikā. "Pirms trīs gadiem dabas parkā nebija attīstīta laivošana. Nebija ne piedāvājuma, ne pieprasījuma. Cilvēki par to nezināja, cilvēki brauca kaut kur uz Igauniju laivot, uz Somā parku. Bet tās pašas sajūtas un to pašu ainavu var baudīt tepat, Latvijā. Dažkārt pat šeit ir daudz interesantāk."

Tagad laivu nomu Dvietes palienēs interesentiem piedāvā vairāki pakalpojumu sniedzēji.

Pirms laivošanas biedrības "Sēlijas laivas" pārstāvis sniedz nelielu instruktāžu: "Airējot neliekam airi dziļāk par šo vietu, jo ātrāk nekur neaizbrauksiet, mēs arī nekur nesteidzamies." Atšķirībā no vasaras laivojot pavasarī ir jāuzmanās, lai neapšļakstītos. "Un starp airējieniem ievērojam intervālu nelielu. Uzairē, pacel airi, ļauj ūdenim nopilēt un tad tikai nākošais iriens. Tas nodrošinās to, ka jūs paliksiet sausi ilgāk," sacīja Šmits.

Sākot izbraukumu pa mežu, mēģinot izvairīties no kokiem, Ričards Šmits pastāstīja, ka lielākoties tās ir privātas teritorijas, taču īpašnieki neiebilst, ka tās izmanto laivu braucieniem. "Iebildumi ir tad, ja laivotāji piegružo teritoriju, kas pagaidām nav novērots, un ar mašīnām brauc pa pļavām," viņš piebilda.

Laivošanu Dvietes palienē
Laivošanu Dvietes palienē

Caurteka, pa kuru bija cerība nokļūt ceļa otrā pusē uz applūdušo pļavu, ir zem ūdens. Tāpēc nākas airēt pie krasta un nest laivas pāri. "Palu sākuma periodā, ja Daugavā strauji ceļas ūdens, tad šī palieņu konkrētā pļava applūst divu dienu laikā," norādīja Ričards Šmits.

Ūdenī ir arī elektrības stabi, kas tur tie ir garāki, nekā parasti. Šmits ar speciālu ierīci nomērīja dziļumu: "Trīs metri, četri metri. Jā, četri metri!"

Netālu no kādas mājas, kurai ūdens ir pietuvojies ļoti tuvu, ūdenī redzami siena ruļļi. "Uz tādiem ruļļiem galvenais nevajadzētu kāpt virsū, jo tie peld. Tie jau nestāv uz zemes tagad," brīdināja Šmits. Applūdis arī ceļš, pa kuru nu var doties ar laivu. Dažus ceļa malā sakrautos baļķiem ūdens jau aiznesis tālāk: "Izskatās, ka kāds dabūs savus baļķus pa visu perimetru lasīt."

Laivošanu Dvietes palienē
Laivošanu Dvietes palienē

Dvietes paliene ir viena no tām vietām, kur laivotājiem nav vajadzīga iepriekšējā pieredze. Biedrības "Sēlijas laivas" pārstāvis gan norādīja – vēlams laivot kopā ar instruktoru un ievērot viņa norādījumus.

"Mēs noteikti neslēdzam mūziku. Ja mums ir līdzi suns, tad tikai un vienīgi pavadā. Mēs netrokšņojam, nelietojam alkoholu. Mums nav nekādu sportisko interešu. Mēs uz šejieni dodamies tikai un vienīgi baudīt dabu," norādīja Šmits.

Šogad pirmo gadu pakalpojumu sniedzējiem, kas palu periodā Dvietes dabas parkā izīrē laivas vairāk nekā 50 cilvēkiem, jāsaņem īpašas Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas. Līdz šim šādas atļaujas nebija nepieciešamas, jo laivotāju interese bija neliela.

"Atļaujas sākotnēji mums ir vairāk, lai apzinātu apmeklētāju slodzi uz teritoriju, novērtētu, cik liela interese ir, cik ir faktiskais apmeklētāju skaits. Pēc tam izdarītu kādus secinājumus par to," pastāstīja vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda.

Pašlaik atļaujas jau ir izņēmuši seši pakalpojumu sniedzēji. Individuāliem laivotājiem atļauja nav nepieciešama. "Individuālam laivotājam ir jāizvēlas atbilstoša laivu ielaišanas vieta. Šogad tā nav problēma, jo applūduši ir ceļi, arī tai skaitā valsts ceļi, un laivu ielaišana iespējama no jebkura applūduša valsts ceļa posma," pastāstīja Skrinda.

Pašlaik atļaujas ir izsniegtas līdz 28.aprīlim, taču laivošanas periods atkarīgs no laikapstākļiem. Līdz ko kritīsies ūdens līmenis, teritorijā palielināsies migrējošo un ligzdojošo putnu koncentrācija, un laivošanas aktivitātes būs jāpārtrauc.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti