Mežā Krāslavas novada Kastuļinas pagastā atrodas viens no jaunākajiem melnā stārķa mikroliegumiem. Šopavasar te aptuveni 70 gadus vecā mežaudzē, apsē netālu no pamestas viensētas atrasta ligzda ar četriem mazuļiem.
"Latvijas Valsts mežu" vides eksperts Gaidis Grandāns norādīja: "Šobrīd Latvijā ligzdojošā melno stārķu populācija tiek vērtēta kā aptuveni 100 pāri, bet jāņem vērā fakts, ka no šiem 100 pāriem ne tuvu visi ir sekmīgi, līdz ar to tās ligzdas, kur ir jaunie putni, būtu prioritāri aizsargājamas."
Melnais stārķis ir īpaši aizsargājama suga Latvijā, visvairāk izplatīta Dienvidlatgalē un Dienvidkurzemē, bet citviet populācija pēdējos gados samazinās.
"Globāli suga nav apdraudēta, un Rietumeiropas melno stārķu populācija ir pat pieaugoša, bet Baltijas valstīs un Polijā nu jau ilglaicīgi mēs novērojam skaita samazināšanos," norādīja Grandāns.
Ornitologs Māris Strazds ir tiešs – saglabāt melnā stārķa populāciju Latvijā ir teju neiespējami. Uz jautājumu, kā klājas melnajam stārķim Latvijā, viņš sacīja: "Ļoti slikti, un nav nekādu izredžu, ka kaut kas nopietni mainīsies uz labo pusi."
Latvijā šobrīd melnajam stārķim izveidoti apmēram 330 mikroliegumiem vairāk nekā 6000 hektāru platībā.
"Mikroliegumu ir vairāk nekā reālu ligzdu, bet ir jāsaprot arī tas, ka jebkura vieta, kur nav ilgstoši notikusi mežsaimnieciskā darbība, tur neizbēgami būs arī citas dabas vērtības," skaidroja Grandāns.
Par mikroliegumiem privātos zemes īpašumos šobrīd piešķir kompensāciju 196 eiro apmērā par vienu hektāru. Nozarē lēš, ka tuvākajā laikā kompensācijas plānots palielināt.
VMD Meža un vides aizsardzības daļas vecākā referente Daina Liepiņa skaidroja: "Melnajam stārķim mikroliegumi tiek veidoti vidēji 20 hektāru platībā. Latvijā lielākais atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un aizņem 46 hektārus."
Vides eksperti iesaka vietnē "LVM GEO" sekot līdzi mikroliegumu teritorijām ar apzīmējumu "Putni" un aprīļa–septembra periodā izvairīties tos apmeklēt, jo melnie stārķi esot jūtīgi pret trokšņiem.
