"Šāds ūdens līmenis kā tagad tika fiksēts tikai 2013. gadā. Ir applūdušas ļoti skaistas, plašas teritorijas 20 kilometru ielejā. Vidējais ūdens līmenis applūdušajā palieņu pļavā ir 5 metri", skaidro Štrausa.
Applūstošās pļavas vilina ne tikai laivotājus, bet arī putnus. Šogad Dvietē lielā skaitā vērojami zosu un gulbju bari, arī liela pīļu dažādība. Kā stāstīja Štrausa, gājputniem Dviete ir īpaši nozīmīga pārlidojumu un atpūtas vieta, tāpēc laivotāju skaits palienē tiek ierobežots un aktīvās atpūtas cienītāji tiek aicināti uzvesties kārtīgi – nedrīkst traucēt putnus un citus palienē mītošos dzīvniekus.
"Apmeklētājiem ir jāuzvedas klusu, nedrīkst biedēt putnus, radot troksni vai klausoties mūziku. Tāpat arī, ierodoties Dvietes dabas parkā, ir jāpiesakās informācijas centrā Bebrenes pagasta Putnu salas "Gulbjos", jo laivotāju skaits, kas var atrasties palienē vienlaicīgi, ir ierobežots. Laivošana ir jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi – ja tiek īrētas laivas no uzņēmumiem, kas nodrošina šo pakalpojumu Dvietē, tad saskaņošanu veic uzņēmums, taču, ja ir vēlme baudīt Dvietes palienes ūdeņus ar savu personīgo laivu vai SUP dēli, tad noteikti par to jāinformē informācijas centrā," skaidroja Štrausa.
Viņa novērojusi, ka šogad interesentu aktivitāte Dvietes ūdeņos ir liela un atbūdas baudītāju skaits Latvijā, salīdzinot ar citiem gadiem, ir audzis.
Mūsu bagātība
Palienes un citi mitrāji ir liela Latvijas dabas bagātība, kuras patieso vērtību ikdienā nepamanām. Latvijas Dabas fonda pārstāvis Valters Kinna skaidroja, ka palieņu pļavu mainīgajam ūdens ritmam un auglīgajām augsnēm ir pielāgojušās daudzas augu un dzīvnieku sugas, turklāt palieņu pļavas veic arī nozīmīgas funkcijas, gan nodrošinot barības vielu apriti dabā, gan attīrot ūdeni un pasargājot no plūdiem apkārtējās teritorijas.
"Palieņu zālāju, applūstošu mežu un citu mitrāju plūdu regulēšanas funkcija ir ļoti nozīmīga, bet šobrīd nepietiekami novērtēta, jo palienes nodrošina ūdenim vietu, kur atrasties palu vai plūdu laikā, tādējādi samazinot kopējo ūdenslīmeņa celšanos un citu teritoriju applūšanu. Nesen arī žurnālā "Nature" ir publicēts pētījums, kurā analizētas dažādu plūdu riska mazināšanas pasākumu izmaksas un ieguvumi Eiropas Savienības valstīs un Apvienotajā Karalistē. Pētnieki secinājuši, ka "ūdens aiztures" zonu, tostarp palieņu un citu mitrāju uzturēšana un izveide, ir viens no izdevīgākajiem plūdu riska mazināšanas pasākumiem, rēķinot ieguvumus pret izdevumiem," skaidroja Kinna.
Savukārt dabas daudzveidībai par labu nāk palieņu zālājiem tik raksturīgā apstākļu mainība, ko nodrošina palu darbība.
"Pali nodrošina atbilstošu mitruma režīmu visa gada garumā un rada šai dzīvotnei obligāti vajadzīgo vides apstākļu pakāpenību, tostarp radot nelīdzenu mikroreljefu, kas nodrošina ekoloģiskās nišas ļoti lielam skaitam augu un dzīvnieku sugu. Palienēs aug, piemēram, retās orhidejas – dzegužpirkstītes un naktsvijoles, pavasarī palieņu seklajos ūdeņos nārsto līdakas. Palieņu atklātās ainavas piesaista īpaši daudz dažādu putnu sugu pavasara migrācijas un ligzdošanas laikā, tāpat arī tās ir galvenās ligzdošanas vietas retajam un aizsargājamajam ķikutam un griezei, palieņu pļavās ligzdo arī pļavu tilbīte, ķīvīte, melnā puskuitala, ormanītis, dumbrcālis un citi putni," uzskaitīja Kinna.
Diemžēl palieņu pļavu upju krastos – līdzīgi kā citur – bioloģiski vērtīgo zālāju Latvijā ir ļoti maz.
Saskaņā ar Kinnas teikto, šobrīd Latvijā dabiskās pļavas aizņem aptuveni 1% no Latvijas teritorijas un palieņu pļavas veido aptuveni trešo daļu no šīm platībām, tātad – aptuveni 0,3% no Latvijas teritorijas. Lielā mērā palienes esam zaudējuši vēsturisku iemeslu dēļ, jo pagājušajā gadsimtā mūsu valstī tika iztaisnotas daudzas mazās upītes un to krastos esošajās pļavās ierīkoti grāvji, lai padarītu teritoriju piemērotāku lauksaimniecībai. "Latvijā šis ir viens no ietekmētākajiem zālāju biotopiem, jo 20. gadsimta meliorācijas un sekojošās iekultivēšanas ietekmē zaudēti vismaz 90% no visiem palieņu zālājiem," uzsvēra Kinna. Vissliktāko ietekmi uz palienēm rada to nosusināšana un atbilstoša neapsaimniekošana, ļaujot pļavām aizaugt, kā arī to apbūvēšana.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
