Tiesa gan, biedrības "Zaļā brīvība" transporta eksperts Kārlis Mendziņš uzsver, ka izvērtējot transporta līdzekļu draudzīgumu videi, nedrīkst aizmirst par to, kādā situācijā tos paredzēts izmantot. "Piemēram, ja vajag pārvietoties vienu krustojumu, tad vilcienu neizmantosi. Lai to darītu, tu ej ar kājām vai pārvietojies ar velosipēdu, kas būtu vislabākais CO2 nospiedums. Attiecīgi, jo lielāki attālumi, jo lielāks transportlīdzeklis. Kaut kur ir loģiski mašīnu izvēlēties, kaut kur loģiski ir autobusu, kaut kur loģiski ir vilcienu un ļoti retos gadījumos lidmašīnu," skaidro Mendziņš.
Pērn vilcieni pārvadāja 15,7 miljonus pasažieru. Latvijā kursē 22 dīzeļvilcieni un 25 elektrovilcieni, un beidzot vecos elektrovilcienus nomainīs jaunie – ir noslēgts līgums ar uzņēmumu "Škoda Vagonka" par 32 jaunu elektrovilcienu iegādi, no kuriem septiņi jau ir atvesti un šobrīd tiek testēti.
Viens no senākajiem šobrīd Latvijā kursējošajiem vilcieniem ir uzbūvēts pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados – ja ar elektrovilcieniem skaidrība ir, proti, jau šogad sāks kursēt modernie elektrovilcieni, tad jautājums,
kas notiks ar dīzeļvilcieniem?
Arī šajā sektorā būs pārmaiņas, jo Eiropas Savienības Zaļais kurss paredz samazināt transporta radīto emisiju daudzumu, un dīzeļvilcienu gadījumā tas nozīmēs to nomaiņu ar BEMU vilcieniem – vienkāršoti sakot, bateriju vilcieniem, kas pārvietojas ar elektrisko dzinēju, kuru līdz šim dīzeļvilcieniem darbināja ģenerators. Bateriju vilcieni ir salīdzinoši jauna pieeja, jo baterijas tikai nesen sevi pierādīja arī kā ekonomiski izdevīgs vilcienu darbināšanas veids. Alternatīvas dīzeļvilcieniem visā Eiropā tiek meklētas tāpēc, ka CO2 izmešu daudzums tiem ir vismaz četras reizes lielāks nekā elektrovilcieniem.
"Eiropas kurss viennozīmīgi ir uz zaļajām tehnoloģijām, un ļoti daudzām Eiropas valstīm ir izstrādātas dzelzceļa dekarbonizācijas stratēģijas, kā pilnībā aiziet no fosilo energoresursu izmantošanas dzelzceļa nozarē. Šobrīd ir uzsākts iepirkums, lai iepirktu deviņus bateriju vilcienus. Septiņi no tiem tiks finansēti no Atveseļošanās un noturības mehānisma, kas ir jaunais Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanas instruments, un tā finansējuma izmantošanas noteikumi ir citādāki," norādīja Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktors Kārlis Eņģelis.
Tas būs kā aizdevums valstij, kuru varēs norakstīt, ja šī aizdevuma izlietošana notiks saskaņā ar iepriekš nolikto plānu. Finansējums būs no Eiropas fondiem, kur valsts budžeta līdzfinansējums sasniegs vien 2–15%.
Satiksmes ministrijā norādīja, ka plāns ir šos vilcienus piegādāt un nodot ekspluatācijā līdz 2026. gada septembrim.
"Ar bateriju elektrovilcieniem ir plānots aizstāt daļu to dīzeļvilcienu, kuri šobrīd kursē Siguldas virzienā, proti, šos jaunos bateriju elektrovilcienus iepērk, domājot par maršrutu Bolderāja, Sigulda. Mums šobrīd dīzeļvilcieni kursē uz Liepāju, uz Indru, Indra-Krāslava-Daugavpils, vēl Rēzekne, Gulbene-Madona, kā arī Valgas virziens, kur pa ceļam ir Sigulda, Cēsis, Valmiera," skaidroja AS "Pasažieru vilciens" Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre.
Vides eksperti gan norādīja, ka bateriju vilcieni atsvērs ražošanas un bateriju utilizācijas laikā radīto ietekmi uz vidi tikai tad, ja tie ikdienas maršrutos veiks lielus attālumus.
Pagājušā gada laikā, vedot pasažierus ar dīzeļvilcieniem, mēroti 2,5 miljoni kilometri, bet ar elektrovilcieniem 3,7 miljoni kilometru. BEMU vilcienu bateriju kapacitāte ir aptuveni 100 kilometru garam posmam, bet, kad baterijas būs jau kādu laiku lietotas, tad ar to 20% nolietojumu varēs veikt vien 80 kilometrus. Satiksmes ministrijā norādīja, ka tas, ja Siguldā vilcieniem būs jāveic uzlāde, nav nepārvarams ierobežojums – šobrīd ir dažādas uzlādes staciju iespējas, kas bateriju ļauj uzlādēt no dažām minūtēm līdz 25 minūšu laikā.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
