Aicina iedzīvotājus piedalīties pētījumā par pārtikas izšķērdēšanu

Latvijas iedzīvotāji aicināti piedalīties pētījumā par pārtikas izšķērdēšanu, daloties ar savu viedokli un atklājot anketā savus pārtikas patēriņa paradumus, aicināja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), kuras pētnieki analizēs gan mājsaimniecību, gan pārtikas ražošanas un ēdināšanas uzņēmumu situāciju un sniegs priekšlikumus pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai.

Kā norādīja LBTU, pārtikas izšķērdēšanas problemātiku pamato "Eurostat" dati par 2023. gadu, kuros atklājas milzu apmēri saražotajiem pārtikas atkritumiem – 58 miljoni tonnu gadā, kas ir aptuveni 131 kilograms uz vienu iedzīvotāju.

Pārtikas izšķērdēšanai ir negatīva ietekme gan uz vidi, jo tā rada siltumnīcas efekta gāzu emisijas, gan uz ekonomiku, jo katru gadu tiek zaudēti vairāk nekā 130 miljardi eiro. Turklāt šai problēmai ir paradoksāla ietekme uz sabiedrību. Lai gan milzīgs apjoms pārtikas tiek izmests atkritumos, daļa iedzīvotāju joprojām nevar sev nodrošināt pilnvērtīgu ēdienreizi, uzsvēra universitātē.

LBTU pētniece Ilze Beitāne norādīja, ka uzsāktais pētījums aktualizē svarīgu jautājumu par pārtikas ražošanas un patēriņa ilgtspēju globālā mērogā. "To darām, lai identificētu efektīvus risinājumus pārtikas izšķērdēšanas problēmai, kas ir būtisks faktors pārtikas sistēmas ilgtspējības veicināšanā. Globāli tērētais enerģijas, ūdens un zemes resurss pārtikas ražošanai, kas galu galā tiek izšķērdēts, ir milzīgs, tādējādi ir nepieciešams fokusēties uz darbībām, kas to mazinātu," viņa piebilda.

Pētniece arī skaidroja – šobrīd ir zināms, ka lielākie pārtikas izšķērdētāji ir mājsaimniecības (53%), kam tālāk seko pārstrādes sektors (20%), ražošana (11%), restorānu un pakalpojumu sektors (9%), mazumtirdzniecība un izplatīšana (7%).

"Līdz ar to nepieciešams saprast, kuri faktori veicina pārtikas atkritumu pieaugumu, ko varētu darīt, lai šos faktorus mazinātu vai novērstu, kādas inovatīvas pieejas varētu izmantot, kā radušos pārtikas atkritumus varētu atkārtoti izmantot vai reciklēt. Izstrādājot priekšlikumus katrai mērķgrupai – pārtikas ražotājiem, ēdināšanas uzņēmumiem un mājsaimniecībām –, spersim soli tuvāk kopējam mērķim un ļausim katram no mums apzināties savu ieguldījumu mērķa sasniegšanā, pārdomāt savu rīcību un attieksmi attiecībā uz pārtikas izšķērdēšanu, kā arī veikt izmaiņas savā rīcībā un darbībā," norādīja pētniece.

Pētījums tiek īstenots Zemkopības ministrijas subsīdiju projekta ietvaros.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti