Gada laikā Latvijas tirgū nonāk vairāk nekā 400 tonnu dažāda veida bateriju. Statistika rāda, ka to apjoms pēdējo piecu gadu laikā palielinājies par 100 tonnām. Visā Eiropas Savienībā noteikts, ka tiem, kas ražo un izplata baterijas, ir pienākums pēc tam, kad tās ir nokalpojušas savu mūžu, baterijas atkal savākt.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norādīja, ka baterijas ir iespējams jebkurā brīdī nodot veikalos: "Veikalā, kurā es iegādājos baterijas, redzamā vietā ir novietota kastīte, kurā es varu atnest un izbērt savas baterijas, vienalga, vai es tajā brīdī pērku vai nepērku jaunas."
Savukārt "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis pastāstīja, ka šīs bateriju nodošanas kastītes ir pieprasītas. "Ja jūs rūpīgāk paskatīsieties, jūs varat ieraudzīt vai nu lielāku, vai mazāku speciālo konteineru, vai kastīti bateriju pieņemšanai.
Cilvēki ļoti labprāt izmanto šīs iespējas, ejot uz veikalu iepirkties. Domāju, ka Latvijā ir ļoti lielisks šis bateriju nodošanas tīkls. Atliek vienīgi pieņemt pareizo lēmumu un nodot baterijas," stāstīja Zakulis.
Pēc bateriju nodošanas tās tiek pārstrādātas.
"Eco Baltia vide" direktors Andris Ziemelis skaidroja, ka nodotās baterijas nonāk šķirošanas punktos, kur tās tiek sašķirotas pa frakcijām. "Pirkstiņu baterijas tiek nošķirotas nost, tiek nošķirotas elektriskās cigaretes, litija baterijas. Un tad tās tiek sūtītas pārstrādei," pastāstīja Ziemelis, piebilstot, ka pārstrāde parasti notiek Lietuvā, Vācijā vai kādā citā valstī.
Šobrīd Latvijā atpakaļ tiek savākti aptuveni 50% bateriju un akumulatoru. Šogad vasarā Eiropas Komisija, visticamāk, pieņems noteikumus, ka četru gadu laikā šim rādītājam visās Eiropas Savienības dalībvalstīs būs jāsasniedz 65%, bet 2030. gadā – 73%.
"Šeit ir jārunā par to, ka mēs daudz vairāk izglītojam savus iedzīvotājus. Ne tikai izvietojot šīs kastītes, bet arī stāstot un skaidrojot, kāpēc baterijām nevajadzētu atrasties kaut kur citur kā vien tur, kur viņas tālāk pārstrādās," pauda VARAM pārstāve Vesere. "Šeit mēs runājam par potenciāli bīstamiem atkritumiem."
Savukārt Zakulis komentēja, ka, izmetot baterijas dabā, mēs indējam paši sevi:
"Baterijas satur smagos metālus. Niķeli, kadmiju, dzīvsudrabu. Tas, nonākot augsnē, saindē apmēram kubikmetru augsnes. Un tālāk tas nonāk augos, dzīvniekos, pazemes ūdeņos. Tātad mēs to varam uzņemt atpakaļ ar pārtiku un, respektīvi, izmetot baterijas dabā, mēs indējam paši sevi."
Savākt 73% izlietoto bateriju būs liels izaicinājums. Latvijas Zaļā punkta veiktā aptauja rāda, ka 55% mūsu valsts iedzīvotāju šķiro baterijas un tās izmet speciāli paredzētajos konteineros.
Zakulis pauda, ka vispateicīgākā auditorija, runājot par bateriju kaitīgumu, ir pirmklasnieki, kuri grib uzzināt kaut ko jaunu: "Viņi aiziet mājās un aicina vecākus ne tikai domāt par bateriju šķirošanu, bet arī par iepakojumu, par elektroprecēm un citām videi kaitīgajām precēm."
Iedzīvotāji tiek aicināti savos mājokļos neveidot nevajadzīgus bateriju un akumulatoru uzkrājumus kādai nebaltai dienai, jo šo iekārtu derīguma termiņš nav mūžīgs.
