Lēnām līkumojot gar Ventu, labāko vietu mākslīgi audzēto lašu mazuļu ielaišanai upē meklē zivju audzētavas "Pelči" darbinieki. Audzētavā laši ir pavadījuši pusotru gadu. Līdz pusgadam tie dzīvo ikra stadijā, pēc tam 12 mēnešos izaug prāva sprīža garumā un ir gatavi doties lielajā dzīvē.
"Viņš ļoti ātri tiks jūrā, pieņemsies spēkā un izmēros. Un pēc trīs četriem gadiem izmēros no 5 līdz 10 kilogramā, tas ir mazākais svars, kad viņš atgriezīsies upē, šeit, savā dzimtenē, uz Kuldīgu," pastāstīja "Bior" zivju audzētavas "Tome" filiāles "Pelči" vadītājs Valdis Plaudis.
Šoreiz Venta Kuldīgas novada pašvaldības teritorijā kļūst bagātāka ar 4445 lašu mazuļiem. Lai papildinātu zivju resursus, līdzekļi gūti valsts Zivju fondā.
Kopš 2017. gada Kuldīgas novada pašvaldība posmā no velvju tilta līdz Abavas ietekai Ventā organizē licencēto makšķerēšanu. "Izstrādājot jauno nolikumu no 2022. līdz 2026. gadam, lašus vairs nav atļauts paturēt, tikai taimiņus. Lai uzlabotu tieši lašu daudzumu Ventā, mēs arī šai programmai pieteicāmies," pastāstīja Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Dace Jansone.
Lašu un taimiņu ielaišanu upēs paredz arī valsts atbalsta programmas. Ventā dažādos posmos ar pārtraukumiem tā sākta jau pirms mēneša.
"Ir noteikta ūdens temperatūra. Uznākot aukstumam, arī ūdens nedaudz padziest. Tad atkal sagaida, kad temperatūra normalizējas, lai zivij nebūtu termošoks tajā brīdī, kad no vienas ūdens temperatūras viņas aiziet uz otru," skaidroja Valsts vides dienesta Kurzemes pārvaldes Zvejas kontroles daļas galvenais inspektors Jānis Sprugevics.
Šogad Ventā tiks ielaisti teju 154 000 lašu un 75 000 taimiņu mazuļu.
Tomēr lašu skaits Ventā joprojām ir apdraudēts. Kopš 2004. gada "Bior" Ventā veic uzskaiti, kas uzrāda lejupejošu tendenci.
Kādi ir iemesli? Pirmkārt, lašu mazuļiem ceļš līdz jūrai un izdzīvošana ir liels pārbaudījums.
"Līdz jūrai patiesībā jau arī no dabiskiem tiek kādi 10% principā. Jūrā ar to izdzīvotību arī tiem audzētavas lašiem ir švakāk. Principā dabiskajam tie varētu būt ap 13%, bet audzētavas kādi 7 līdz 10%," pastāstīja "Bior" Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks Jānis Bajinskis.
Tiem lašiem, kuri ir izdzīvojuši un atgriezušies, ir apdraudētas nārsta vietas. Ventas straujteces aizaug arvien straujāk, ūdens kļūst lasim par siltu, bet, lai tiktu tālāk, jāpārvar rumba, kas bieži vien zemā ūdens līmeņa dēļ neizdodas.
Kopš 2019. gada lašu mazuļi augšpus rumbas uzskaitēs vairs nav konstatēti. Bajinskis uzsvēra, ka mākslīgi audzēto zivju ielaišana upēs tomēr ir viens no galvenajiem risinājumiem, bet tikpat svarīgi ir arī straujteču tīrīšana. Dabas aizsardzības pārvalde Kuldīgas teritorijā esošajā kritiskākajā Ventas posmā šos darbus sāks jūnija otrajā pusē.
