Daugavpils universitātes, Latvijas Nacionālā dabas muzeja (LNDM) un biedrības "Zaļā upe" pētnieki Kristīne Greķe, Mārtiņš Kalniņš un Teļnovs ir atgriezušies no aptuveni mēnesi garas bezmugurkaulnieku izpētes ekspedīcijas Zālamana salās, ko organizēja Londonas Dabas vēstures muzejs (NHM).
Ekspedīcijas laikā ievākts liels skaits bezmugurkaulnieku
Ekspedīcijas galvenais mērķis bija ievākt datus un vaboļu, gliemju, spāru un citu bezmugurkaulnieku materiālu to tālākai izpētei laboratorijas apstākļos un uzglabāšanai Eiropas muzejos.
Zālamana salas ir neliela salu valsts Klusajā okeānā, Melanēzijā. Tās dabas izpētes līmenis ir zems – nav sistemātisku pētījumu programmas un trūkst vietējo pētnieku. Tādēļ zināšanas par šī reģiona dabas daudzveidību veidojas no citu valstu naturālistu atsevišķiem pētījumiem, kas galvenokārt veikti vēl koloniālajos laikos pirms vairāk nekā pusgadsimta.
Tai pašā laikā dabas vērtības Zālamana salās jau tagad ir apdraudētas dažādu faktoru ietekmē – klimata pārmaiņu rezultātā, neilgtspējīgas mežsaimnieciskās darbības dēļ, līdumu zemkopības paveida, nekontrolētas apbūves un citu iemeslu dēļ, skaidroja Teļnovs.
Ekspedīcijas laikā ievākts liels skaits vaboļu, gliemju, spāru un citu bezmugurkaulnieku. To izpēte aizņems ilgu laiku, tomēr jau pašlaik ir skaidrs, ka ir atrastas vairākas zinātnei jaunas vaboļu, gliemju un spāru sugas.
Ekspedīcijas rezultātu nozīme ir ļoti dažāda. Tā kā katram ievāktajam eksemplāram tiks pievienota etiķete ar atrašanas datiem, tiks noteikta tā piederība sugai un dati par šo eksemplāru ievadīti datubāzēs, tad šie dati lielākoties būs brīvi pieejami gan zinātniekiem, gan studentiem, gan jebkuram citam interesentam visā pasaulē. Ar ievāktajiem eksemplāriem tiks papildinātas NHM, LNDM un Daugavpils Universitātes kolekcijas.
Latvijas pētnieki – līderi Melanēzijas dabas vērtību izpētē
Šī ekspedīcija, tāpat kā iepriekšējās, ir ļoti nozīmīga gan Latvijai, gan tās pētniekiem, iegūstot jaunu pieredzi, palielinot Latvijas zinātnieku atpazīstamību un konkurētspēju pasaules mērogā. Līdz ar to tiek veicināta arī Latvijas kā valsts atpazīstamība pasaulē.
Tieši Latvijas izcelsmes pētniekiem ir līderu loma Melanēzijas dabas vērtību izpētē jau vairāk nekā desmit gadus.
Latvijas pētnieku iepriekšējās ekspedīcijas Jaungvinejā un Moluku salās ir guvušas lielu rezonansi plašsaziņas līdzekļos un rezultātā devušas virkni zinātnisku publikāciju un atklājumu, tai skaitā arī vairāk nekā 200 zinātnei jaunu kukaiņu un gliemju sugu aprakstu.
Teļnovs uzsvēra, ka Zālamana salām šādi pētījumi dod informāciju par reģiona dabas vērtībām un to saglabāšanas nepieciešamību. Šādas informācijas ieguvē ir ieinteresētas gan valsts institūcijas, gan pašvaldības, gan vietējās kopienas. Tādēļ arī par ekspedīcijas rezultātiem tiek gatavoti dažāda līmeņa pārskati un zinātniski raksti.
Piemēram, spāres kā plēsēji ir nozīmīgi odu skaita regulētāji. Savukārt odi tropu reģionos pārnēsā dažādu slimību - malārijas, denges drudža, Zikas vīrusa un citu - ierosinātājus. Līdz ar to spāru aizsardzībai ir liela nozīme šo slimību izplatības ierobežošanā.
Vabolēm kā sugu skaita ziņā bagātākajai dzīvo organismu grupai ir būtiska loma tropu ekosistēmās, ieņemot praktiski visas iespējamās sauszemes un saldūdens ekoloģiskās nišas. Piemēram, daudzas vaboļu sugas ir apputeksnētāji, sanitāri jeb beigto dzīvnieku, kā arī to ekskrementu noārdītāji vai plēsēji, kas regulē citu organismu skaitu. Sauszemes gliemežiem ir būtiska loma augu atlieku noārdīšanā, tādējādi uzturot barības vielu apriti meža ekosistēmās.
Savukārt saldūdens gliemji kalpo par svarīgu proteīna avotu, proti, ikdienas ēdienu sastāvdaļu tropu joslas valstu iedzīvotājiem, un to populācijas daudzviet tādēļ ir stipri noplicinātas. Pieaugot interesei par dabas tūrismu, tai skaitā putnu, tauriņu un citu sugu vērošanu, kļūst svarīga informācija par to, cik un kādas sugas ir iespējams ieraudzīt konkrētā tūrisma objektā.
Ekspedīcijas budžets bijis ierobežots
Lai gan ekspedīcija uz Klusā okeāna salām var šķist kā patīkama nodarbe, tā ir gana komplicēta. Tā ietver gan nepieciešamo atļauju – valsts, pašvaldību, zemes īpašnieku – iegūšanu, gan darbu karstos un mitros apstākļos, gan slimību prevenciju (un reizēm arī ārstēšanu), kā arī daudzus citus aspektus. Taču nenoliedzami – šādās ekspedīcijās ir arī skaisti un patīkami brīži, atzina pētnieki.
Ekspedīcijas nodrošinājums rasts no dažādiem avotiem – Londonas Dabas vēstures muzeja, "International Dragonfly Fund" un pētnieku personīgajiem līdzekļiem, bet tai nav tērēti Latvijas institūciju vai fondu līdzekļi.
Tā kā ekspedīcijas budžets bija ļoti ierobežots un ne visu izdevās paveikt, kā bija iecerēts, pētnieki ir apmierināti ar paveikto un cer, ka šādas ekspedīcijas iedvesmos arī citus.
Šādas ekspedīcijas nostiprina Latvijas zoologu vietu starp bioloģiskās zinātnes līderiem pasaulē, veicina Latvijas tēla atpazīstamību citos kontinentos un Eiropā, tai skaitā caur zinātniskajām publikācijām un dalību starptautiskos kongresos un konferencēs, sniedz atbalstu trešajām valstīm, kā arī ar "zinātnes diplomātijas" starpniecību nobruģē ceļu ilgtspējīgai sadarbībai ar citiem kontinentiem dažādās jomās.
