Tātad – lielākais Latvijā savvaļā sastopamais zirneklis ir krastu medniekzirneklis jeb dižais krastmalu zirneklis (Dolomedes plantarius). Cik īsti liels, cik dižs tas ir? Jebkura zirnekļa garumu pieņemts mērīt, neņemot vērā kājas. Tādējādi izrādās, ka pieaudzis šīs sugas īpatnis, – ja mēra, kā pienākas, tikai ķermeni no galvkrūšu priekšgala līdz vēdera pakaļgalam –, mēdz sasniegt divus vai divus ar pusi centimetrus. Tas, protams, šķiet sīkums, ja nepieskaita kāju garumu. Bet, pieskaitot arī kāju garumu, dzīvnieka kopgarums var iznākt visai cienījams – nu jau līdz septiņiem centimetriem.
Krastu medniekzirnekļa ķermeņa krāsojums pamatā ir tumšbrūns, bieži vien rotāts ar gaišām garenjoslām galvkrūšu un vēdera sānos. Sānu svītrojums var būt vairāk vai mazāk izteikts. Nereti labi saskatāmas svītras uz šī dzīvnieka sāniem mēdz vispār izpalikt.
Kā jau liecina sugas nosaukums, krastu medniekzirneklis jeb dižais krastmalu zirneklis uzturas pārsvarā ūdenstilpju krastmalās un to tuvumā, tiesa, reizumis arī citās mitrās vietās trāpās acīs.
Mitro biotopu apjoma sarukšanas dēļ daļā Eiropas valstu slapjumprasīgais dzīvnieks kļuvis rets. Ir iekļauts arī Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.
Zoosistemātiski dižais krastmalu zirneklis pieder dižzirnekļu (Pisauridae) dzimtai. Šai dzimtā ietilpst vēl divas Latvijā dzīvojošas sugas. Abas pārējās pie mums mītošās dižzirnekļu dzimtā iekļautās sugas sastopamas biežāk par nule aplūkoto. Toties izmēros ir nedaudz mazākas.
Otrs lielākais Latvijā sastopamais zirneklis pārstāv to pašu ģinti, kuru dižais krastmalu zirneklis, – medniekzirnekļu (Dolomedes) ģinti. Arī šim tīk dzīvot mitrās vietās. Otro lielāko mūsu zirnekli dēvē par svītraino krastmalu zirnekli jeb purva medniekzirnekli (Dolomedes fimbriatus).
Prāvākie pieaugušie šīs sugas īpatņi garumā var sasniegt divus centimetrus (pieskaitot kāju garumu, piecus sešus centimetrus).
Svītrainā krastmalu zirnekļa ķermeņa krāsojums pamatā ir brūns, nereti zaļganbrūns, gandrīz vienmēr ar izteikti gaišām garenjoslām galvkrūšu un vēdera sānos. Kājas parasti gaišākas par virspusi – brūnzaļas vai brūndzeltenas.
Abu minēto Dolomedes ģints sugu pārstāvji ārēji ir ļoti līdzīgi un bieži vien (jo īpaši nepieaugušie īpatņi) tiek sajaukti. Par to nav jākaunas. Vietumis pat jomas speciālisti vēsta, ka pilnīgi droši, precīzi jeb nekļūdīgi sugas vienu no otras varot atšķirt tikai pēc dzimumorgāniem.
Šo sugu zirnekļi medī visbiežāk ūdens augājā un krastmalas augājā. Ķer galvenokārt dažādus kukaiņus (tostarp ūdenskukaiņus).
Tie neauž ķeramtīklus, potenciālajiem upuriem pielavās vai uzbrūk aktīvi – vajā tos uz ūdens virsmas vai uz augu virsmas.
Lai gan pārsvarā uzturas virs ūdens, nepieciešamības gadījumā medniekzirnekļi spēj ienirt, sekojot nolūkotajam medījumam. Pieaugušie Dolomedes ģints zirnekļi mēdz uzbrukt pat nelielām zivtiņām un abinieku kāpuriem. No samirkšanas šos radījumus sargā uz ķermeņa virsmas esošie hidrofobie jeb, latviski sakot, nemirkstošie matveidīgie izaugumi.
Zirnekļi ir dzimumdimorfi – mātītes lielākas par tēviņiem. Jā, bet parasti jau nav, ar ko salīdzināt… Tad, lai noteiktu dzimumu, jāraugās – varbūt nes līdzi olu maisu. Vai varbūt tuvumā manāmi pēcnācēji? Par jauno paaudzi rūpējas tikai mātītes. Pirms mazuļu šķilšanās mātītes savelk vienkop vairākus prāvākus lakstaugus un starp tiem no tīmekļpavedieniem izveido ligzdveida bērnistabu, kuru apsargā. Tās sargā ligzdu arī zināmu laiku pēc mazuļu izšķilšanās, kamēr bērni sāk izklīst.
Starp citu, medniekzirnekļi ir diezgan aukstumizturīgi dzīvnieki. Nav vērts brīnīties! Galu galā: sniegs (jo īpaši – kūstošs sniegs) ūdens vien ir.
Trešā dižzirnekļu (Pisauridae) dzimtai piederīgā Latvijā mītošā suga dižzirneklis Pisaura mirabilis, kā noprotams, pārstāv citu ģinti. Šī ir vienīgā Pisaura ģints suga Latvijā. Bet… pagaidām bez latviskā nosaukuma.
No abiem "dzimtasbrāļiem" šis zirneklis atšķiras ar mazāku izmēru, – neskaitot kājas, līdz pusotru centimetru garš. Arī matveidīgiem izaugumiem blīvi klātā ķermeņa forma un krāsojums (kas ir ļoti variabls) atšķiras. Plus – citāda uzvedība. Kas kopīgs? Patika pret mitrām vietām.
Tomēr jābrīdina: jebkurš no dižzirnekļiem var būt sastopams arī patālu no ūdeņiem. Un vienlaikus ūdenstilpēs uzturas arī citi zirnekļi, teiksim, ūdenszirneklis (Argyroneta aquatica), kurš siltajā sezonā mājo un barību iegūst tikai ūdenī (gan virs, gan zem ūdens).
Aizraujoši stāsti par dabu
