Jūras kraukļi pamatīgi posta Baltezera salas

Baltezera iedzīvotāji norāda, ka kormorānu kolonija ir apmetusies uz Baltezera salām un iznīcina tās vienu pēc otras. Iedzīvotāji ir nobažījušies, ka tādā veidā tiek negatīvi ietekmētas uz salām esošās aizsargājamās dzīvotnes.

Katrīne Pasternaka dzīvo Baltezera tuvumā un ir novērojusi, ka Mazā sala, kas savulaik bijusi skaista sala, kur kokus sedza bagātīga lapotne, trīs gadu laikā ir pārvērtusies un kļuvusi veģetācijas ziņā nabadzīga. Tā kā katru gadu šo putnu Baltezera tuvumā kļūstot divreiz vairāk, vietējie ir nolēmuši aktīvi iesaistīties problēmas risināšanā. "Es saprotu, ka tas varētu būt sācis notikt pirms kādiem desmit, divpadsmit gadiem. Saliņas, kura pirmā cieta, vairs nav, un tā izskatās kā pēc atomkara. Mūsu vislielākais sāpju punkts šobrīd ir Liepu sala, kur ir pasakaini skaistas liepas, kas vecākas par divsimt gadiem, tāpat arī platlapju meža biotops," norādīja Pasternaka.

Baltezera Mazajā salā vairs nav neviena zaļa koka. Vēl pagājušajā gadā tur esot bijušas dažas kormorānu ligzdas, bet nu jau arī kormorāniem tā vairs nav piemērota.

Zemsedze Baltezera salās ir nevis zaļa, bet pilnīgi balta, jo kormorāni visu ir noķēzījuši, un paredzams, ka tuvākajos gados līdzīgā veidā tiks izpostīta arī turienes Liepu sala.

Direktīva aizliedz ligzdojošus putnus traucēt

Vietējie ir vērsušies pēc padoma pie ornitologiem un arī Dabas aizsardzības pārvaldē. Kā stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes Mežu biotopu eksperte Sandra Ikauniece, uz salas esošā aizsargājamā teritorija ir veidota tieši vecā platlapju meža aizsardzībai, jo tādu Latvijā nav daudz. "Mēs neesam bagāti ar šiem mežiem, jo, pirmkārt, tiem ir jābūt veciem, tiem ir jābūt ar bioloģiski vērtīgām struktūrām. Turklāt vecu mežu Latvijā vispār ir ļoti maz. Latvijā šie jauktie, vecie platlapju meži mums ir 16,5 tūkstoši hektāru, un tikai 27% atrodas aizsargājamās teritorijās. Lielākā daļa no šiem bioloģiski veciem, jauktiem platlapju mežiem atrodas ārpus aizsargājamām teritorijām," norādīja Ikauniece.

Platlapju meži ir raksturīgāki Centrāleiropā, un Latvija ir to areāla robežjosla. Baltezerā vecais platlapju mežs kormorānu dēļ iet bojā. Tā kā kormorānu apdzīvotā sala ir Dabas aizsardzības pārvaldes apsaimniekošanā, pārvaldei ir jāpieņem lēmums, ko šajā situācijā darīt. "Mums ir tagad jādomā risinājumi, kā pretnostatīt divas vērtības – biotopus un kormorānus. Biotopi šajā cīņā uzvar, un mums ir jādomā, kā tikt galā ar kormorāniem.

Lai arī tie nav Latvijas īpaši aizsargājama suga, kormorāni ir ietverti Putnu direktīvā, un līdz ar to attiecībā uz kormorāniem ir spēkā nosacījums, ka mēs nedrīkstam ligzdojošos putnus traucēt ligzdošanas laikā, postīt dzīvotnes, iegūt īpatņus un medīt tos," skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Tikmēr sugu un biotopu aizsardzības likums paredz izņēmumus – proti, kad ir jāsargā citas dabas vērtības, Dabas aizsardzības pārvalde var izsniegt atļaujas putnu traucēšanai ligzdošanas laikā, izsniegt atļauju samazināt putnu skaitu vai likvidēt koloniju. Jautāts, kuru ceļu izvēlēties, ornitologs Kārlis Millers norādīja, ka, ņemot vērā faktus, nevis emocijas, visas priekšrocības šajā gadījumā ir biotopu aizsardzībai, jo suga nav ne apdraudēta, ne izzūdoša un ar savu klātbūtni diemžēl rada tādas sekas, kas ir redzamas Baltezerā.

Ir pilnīgi skaidrs, ka izvēle nav viegla un sabiedrībā domas dalīsies – kāds teiks, ka izaugs jauni koki, cits, ka platlapju mežs ir jāsaglabā visiem iespējamiem veidiem. Kamēr kāds ierosinās putnus traucēt, bet cits izšaut, skaidrs ir viens – kormorānu mēsli piecu līdz desmit gadu laikā var pārvērst mežu, šajā gadījumā salu, līdz nepazīšanai.

Rakstu sēriju līdzfinansē: