Vides fakti

Vides fakti. Grozījumi dzīvnieku aizsardzības likumā

Vides fakti

Vides fakti. Taurgovis un Rīgas pļavas

Vides fakti. Lāči Latvijā un putnu gripa

Klīstošā lācēna nosūtīšana uz Franciju – izņēmums. Latvijā lāču glābšana ierobežota

Aprīļa sākumā Latviju pāršalca stāsts par lācēnu, kas vairākas dienas klīda Limbažu–Alojas ceļa posmā. Lai novērstu kā lācēna, tā satiksmes apdraudējumu, tika pieņemts lēmums dzīvnieku pārvest uz Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu, no kura tālāk lācēns aizceļoja uz Franciju. Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) norādīja, ka Latvijā nav pietiekami plašu neapdzīvotu vietu, kur lāci palaist savvaļā, savukārt voljēra izbūve izmaksātu ap 300 tūkstošiem eiro, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".

ĪSUMĀ:

  • Latvijā iespējas izmitināt un vēlāk atlaist savvaļā bīstamā situācijā nonākušus lāčus, nepieradinot tos pie cilvēka, ir ierobežotas.
  • Vidzemē ceļa malā notvertā lācēna aizsūtīšana uz Franciju izmaksājusi 550 eiro. Voljēra izbūve Latvijā izmaksātu ap 300 tūkstošiem eiro.
  • Pie cilvēka pieraduša lāča palaišana savvaļā var beigties arī traģiski, ja lācim nav izveidojies savvaļas dzīvnieka respekts pret cilvēku.
  • Limbažu pusē atrastā lācēna glābšana bijis kompromiss ar cilvēkiem, kuri ļoti iestājušies par lācēna saglabāšanu.
  • Latvijā trūkst likumu, kuros noteikts, kā ar savvaļas dzīvnieku rīkoties dažādās situācijās.

Latvijā šobrīd dzīvo vismaz 70 lāču, un arvien biežāki ir gadījumi, kad ar tiem sastopamies aci pret aci. Limbažu pusē sastaptais lācēns skrējis uz ceļa un radījis apdraudējumu satiksmes drošībai, pastāstīja DAP Departamenta direktore Gita Strode.

"Jāatzīst, ka diemžēl mums tas iedzīvotāju zināšanu līmenis ir tāds, kāds ir, pastāvēja risks, ka kāds izdomās savākt mājās un, nedod Dievs, glābt kaut ko, nezinot, ko glābj. Tika pieņemts lēmums šo dzīvnieku paņemt un vest uz Rīgas Zooloģisko dārzu," skaidroja Strode.

Turpmāko mēnesi lācēns pavadīja karantīnā, kamēr Rīgas Zooloģiskais dārzs intensīvi viņam meklēja mājas.

Latvijā ierobežotas iespējas lācēnu nepieradināt pie cilvēka

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš norādīja, ka ļoti skeptiski raudzījies uz lācēna palaišanu atpakaļ savvaļā. "Protams, ka gribas šādu lācēnu saglabāt, bet ir jāskatās kopējā kontekstā – vai mums ir attiecīgā infrastruktūra, vai mums ir mērķis, kas ar viņu tālāk notiks. 

Es pret atlaišanu savvaļā raugos ļoti skeptiski, jo lāču mammai savs mazulis ir jāaudzina divus gadus, un tikai tad viņš ir pilnvērtīgs savvaļas dzīvnieks, kas var būt neatkarīgs no savas mammas," pauda Ozoliņš.

Problemātiski ir lācēnu divu gadu garumā izaudzināt un panākt, lai tas nepierod pie cilvēka. Turklāt neatbildēts ir jautājums, kur lācēnu pēc tam izlaist savvaļā.  

Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza Dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola atklāja, ka lācēna likteni izlemt palīdzēja Nīderlandes eksotisko dzīvnieku patversme, ar kuru Rīgas Zooloģiskais dārzs sadarbojies arī melnā leoparda gadījumā. "Ar šīs patversmes rekomendāciju mēs saņēmām adresi un kontaktus Francijas Zooloģiskajam dārzam," pastāstīja Vītola.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

25. maijā lācene ar lidmašīnu devās no Rīgas uz Franciju.

Lāča biļete no Rīgas uz Franciju maksā 550 eiro

Vītola atklāja, ka lāča biļete no Rīgas uz Parīzi izmaksāja 550 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Privātais zooloģiskais dārzs "La Taniere", kurā nu mitinās no Limbažu puses nākusī lācene, netālu no Parīzes atvērts nesen, 2021. gadā. Zooloģiskais dārzs specializējas rehabilitētu dzīvnieku uzņemšanā.

Brīdī, kad raidījums "Vides fakti" sazinājās ar "La Taniere" Zooloģiskā dārza-patversmes direktoru Sebastienu Mulleru un viņa kolēģi Izabellu, atļauja izlaist lāceni savvaļā vēl nebija saņemta. Izabella pastāstīja, ka ar dzīvnieka veselību viss ir kārtībā. 

"Šobrīd viņa dzīvo iekštelpās, lai mēs novērotu, kā viņa uzvedas, jo tur mums ir izvietotas kameras. Mēs arī ņemsim fekāliju paraugus, lai noskaidrotu, vai viņai nav parazītu," pastāstīja Izabella. Lācene uzturas 150 kvadrātmetru plašās iekštelpās. 

"Ja mēs saņemsim atļauju viņu izlaist savvaļā, mēs iedarbināsim plānu, kas paredzēts rehabilitācijai un palaišanai savvaļā. Mēs dosim ēdienu, ko var atrast dabiskajā vidē, mēs jau esam sākuši šīs pārmaiņas.

Mēs viņu palaidīsim lielākā voljērā, bet tādā, kur viņa neredzēs cilvēkus, lai viņa būtu tikai pati ar sevi un nedomātu, ka ir iežogojumā," norādīja Izabella. "Svarīgi, lai viņa visu sev nepieciešamo it kā iegūst pati un nedomā, ka var saņemt palīdzību no cilvēkiem."

Savukārt, ja atļauja lāceni palaist savvaļā netiks saņemta, dzīvnieks lēnā garā tiks pieradināts pie cilvēku klātbūtnes. "Taču mēs ļoti ceram, ka varēsim viņu palaist savvaļā, jo tas ir mūsu mērķis," norādīja "La Taniere" Zooloģiskajā dārzā.

Latvijā lāci turēt voljērā būtu dārgi

Šāda lācēna sagatavošana palaišanai savvaļā Francijā aizņem aptuveni 4 mēnešus, un lācim jābūt gana lielam, lai tas par sevi varētu parūpēties. Tikmēr Latvijā šāda lāča palaišana savvaļā, kā arī turēšana voljēros neesot iespējama.

DAP pārstāve Strode norādīja, ka Latvijā nav tādu vietu, kur 50 vai 30 kilometru rādiusā nebūtu nevienas apdzīvotas vietas, kur lāci varētu palaist savvaļā, kur tas mācītos izdzīvot.

"Mums tādu vietu vienkārši nav. Par voljēriem tas nozīmētu, ka mums ir jābūvē atsevišķi voljēri, kas izmaksā, sākot no 300 tūkstošiem eiro, papildus vēl visa uzturēšana, barošana un tamlīdzīgi," stāstīja Strode.

Saistībā ar lāču palaišanu savvaļā diemžēl ir arī traģiski piemēri, un tāds pavisam nesen kā noticis Itālijā.

"Ir bijis pirms gada uzbrukums no lāča cilvēkiem, kas, paldies Dievam, beidzās bez letālām sekām. Bija identificēts dzīvnieks, bija jau pieņemts, ka šis dzīvnieks kā problemātisks būtu likvidējams, lai šādas situācijas neatkārtotos. Dzīvnieku tiesību aizstāvji bija šo lēmumu pārsūdzējuši, tiesa bija atcēlusi, attiecīgi dzīvnieks netika likvidēts, un pēc gada šis pats dzīvnieks jau letāli uzbruka citam cilvēkam," atklāja pētnieks Ozoliņš. "Kā upuris cilvēks ēsts netika, vienkārši nogalināts un atstāts tajā pašā vietā, kur negadījums notika."

Dzīvnieku pazinējs pieļāva, ka šajā gadījumā lācim, iespējams, nebija izveidojies vajadzīgais savvaļas dzīvnieka respekts pret cilvēku.  

Rezultātā miris gan cilvēks, gan lācis, un šis gadījums apgrūtina iespēju Eiropā tos izlaist savvaļā. Lāču izvietošana arī Eiropas Zooloģiskajos dārzos ir ļoti sarežģīta, jo tiem ir nepieciešami gana plaši voljēri un līdzekļi to uzturēšanai.

Limbažu puses gadījums bijis kompromiss ar cilvēkiem

Ozoliņš atklāja, ka Limbažu pusē atrastā lācēna glābšana bijis arī sava veida kompromiss ar tiem cilvēkiem, kuri ļoti iestājušies par lācēna saglabāšanu.

Ja esi pamanījis savvaļā lāci:

  • Netuvojies lācim, nemēģini to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus,
  • Iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom no tikšanās vietas,
  • Ja lācis tavu klātbūtni nav pamanījis un dodas citā virzienā, uzvedies klusu, kamēr lācis aiziet, lai nepievērstu sev lāča uzmanību,
  • Ja lācis tevi ir pamanījis un izrāda interesi, atkāpies, negriežot lācim muguru un trokšņojot.

"Ir jāsaprot arī tas, ka šos jautājumus nevar atrisināt pilnīgi un galīgi. Arī kolēģi ir atzinuši, ka lāču problēmas un vispār lielo plēsēju problēmas ir jārisina ikdienā.

Ir jāapsver alternatīvais ceļš, ka varbūt šādu lācēnu dzīve ir jāpārtrauc, kamēr viņš vēl nav saņēmis tās nākotnes ciešanas," viedokli pauda Ozoliņš.

Pēc eksperta sacītā izriet, ka jāpieņem lēmums un likumi, kā kurā gadījumā rīkoties – kad lācis ir jālikvidē un kad nav jāiesaistās, ļaujot notikt dabiskajiem procesiem.

Arī Vītola norādīja, ka šis bijis izņēmuma gadījums: "Tā nav recepte, kuru mēs atkārtosim un atkārtosim katrā nākamajā gadījumā. Tas ir izņēmuma gadījums, kad šis lācītis bija ļoti publiskā vietā, ceļa malā." Vienlaikus Vītola atzina, ka emocionāli ir grūti atstāt dzīvnieku bezpalīdzīgā situācijā. "Mēs, no vienas puses, audzinām līdzjūtību un sapratni par dzīvnieku nemocīšanu, par ciešanu izbeigšanu dzīvniekiem, bet ir situācijas, kur šī ciešanu izbeigšana nozīmē eitanāziju, un tā ir ļoti grūti pastāstāma ziņa sabiedrībai."

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

KONTEKSTS:

Dabas aizsardzības pārvalde aprīlī notvērusi Limbažu–Alojas ceļa posmā vairākas dienas klīstošu lācēnu un nogādājusi to Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, kur tas nonācis karantīnā. Sākotnēji bija cerība, ka mazuļa māte ir tuvumā, tāpēc dzīvnieks netika traucēts, tomēr, lai novērstu tā sadursmi ar automašīnām vai tuvējo viensētu suņiem, dzīvnieks notverts.

Latvijā brūnie lāči (Ursus arctos) ir īpaši aizsargājami dzīvnieki. Tie ir lielākie no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kilogramus, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kilogramus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti