Lielupes palienes pļavās latvānis izpleties vairāk nekā 10 hektāru platībā. Mobilā ganāmpulka darbošanās ir nesusi augļus – dabas daudzveidība atjaunojas.
Latvijas Dabas fonda mobilā ganāmpulka koordinators Jānis Andrušaitis norādīja: "Šeit, Jelgavā, mēs esam atveduši desmit govis ar teliņiem. Latvāņi govīm ļoti garšo, un viņas, es teiktu, ir jau tikušas galā, bet nu viņām ir jāpalīdz tikt galā arī ar zeltslotiņu."
Kanādas zeltslotiņa ar sarkanām un dzeltenām ziedkopām ir grūti iznīdējams augs, un tām ir spēcīga sakņu sistēma, tādēļ, līdzīgi kā latvānis, tā ar vērienu iekaro jaunas platības. Tomēr govīm zeltslotiņas tik labi negaršo.
"Var redzēt, ka galus apknibina, bet lielā platībā, kā mums te ir tālāk, viņas, protams, netiek ar viņu galā, un tā [zeltslotiņa] tomēr līdz vasaras beigām izaug un paspēj arī izziedēt. Tā ka mēs te plānojam viņu mehāniski paņemt nost, jo mēs esam novērojuši, ka, to darot, viņa pazūd," sacīja Andrušaitis.
Šajā sezonā Golovejas šķirnes govis Jelgavas palienes pļavās ganīsies 13 hektāru platībā.
Mobilais ganāmpulks ir būtisks ne tikai tādēļ, ka noēd augus, govis veic vēl kādu svarīgu uzdevumu, Andrušaitis stāstīja: "Viņas apēd augus, kuriem ir jau sēklas tādā kā nogatavošanās stadijā, un, protams, izlaižot caur sevi, viņas pārnēsā atkal uz citām pļavas vietām, kur šo augu vēl nav, un tādā veidā tās sugas tiek samaisītas."
Latvijā kopumā ir 10 pļavas, kuras ik gadu tiek noganītas ar mobilā ganāmpulka palīdzību. Ja 10 govju ganāmpulks ar uzdevumu netiks galā, tiks pievesti vēl papildspēki. "Ko darīt šeit ir daudz! Šeit ir invazīvās sugas. Tas darbs ir nebeidzams, un jāstrādā ir visu laiku," pauda Andrušaitis.
Cīņa pret latvāņu izplatību Latvijā līdz šim brīdim ir neveiksmīga. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem tie aizņem aptuveni 11 000 hektāru. Savukārt Kanādas zeltslotiņas izplatība šobrīd nav precīzi noteikta.
