Rīta Panorāma

Dubrovnikas skaistums pievilina pārāk daudz tūristu

Rīta Panorāma

Gaidāms lēmums Eiropas Komisijas ierosinātajā lietā pret Poliju

Aicina domāt par jūras piekrastes aizsardzību no piegružošanas

Vides izglītības fonds: Latvijā aizvien daudz darāmā visās vides aizsardzības jomās

Lai arī ir ticība, ka Latvijā izaugusi jaunā paaudze, kas spēs parūpēties, lai pēc sevis atstātu apdzīvojamu planētu, tomēr mūsu valstī aizvien ir ļoti daudz darāmā visos vides aizsardzības aspektos, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" 5. jūnijā, Pasaules Vides dienā, sacīja Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme, kurš īpaši vērsa uzmanību uz atkritumiem jūras piekrastē.

Viņš skaidroja, ka pēc atkritumu monitoringa jūras piekrastē, kas notiek jau 12 gadus, secināms, ka 60% no atkritumiem ir plastmasas frakcijas, kas arī ir visizplatītākais atkritumu veids jūrmalās.

"Mēs katru gadu ceram, ka beidzot būs iespēja pateikt ko pozitīvu, un kādreiz tas arī izdodas, bet, ja Eiropas Savienības laba jūras stāvokļa mērķis ir 20 atkritumu vienības uz 100 metriem, tad Latvijā pērn 100 pludmales metros bija 230 atkritumu vienības. Vidēji pa šiem 11 gadiem, kopš veikts monitorings, ir 211 atkritumu vienības," uzsvēra Ulme.

Viņš atzina – ne tik labi izskatāmies arī salīdzinājumā ar citām Baltijas jūras piekrastes valstīm, kur tendences iet pozitīvā virzienā. Kā piemēru Ulme minēja Zviedriju.

Vaicāts, kāpēc mums nesokas, ja reiz katru gadu sabiedrībai tiek stāstīts un atgādināts par vides aizsardzības un dabas nepiegružošanas jautājumiem, Ulme paskaidroja, ka atkritumu tēmā "kopā sanāk" daudz dažādu faktoru: sākot no atpūtnieka, kurš izvēlas, ko pirkt līdzi uz pludmali un ko tur atstāt un neatstāt, turpinot ar pašvaldībām, kas var labiekārtot un lūkot pēc uzlabojumiem, turpinot ar nacionālo līmeni, kur ļoti atpaliekam ne tikai pludmales atkritumu jomā, bet daudzās tēmās, un starptautisko līmeni, kur gan pēdējos gados ir ļoti labas tendences ar plastmasas stratēģiju un vienreizlietojamās plastmasas ierobežošanu.

"Kamēr šie visi līmeņi nesāk strādāt kopā, tikmēr izmaiņu nav," viņš teica.

Ulme arī norādīja, ka būtu labi savā uzvedībā arvien vairāk ieviest "ko atnesu, to aiznesu" domāšanu arī tad, ja pašvaldības nav novietojušas atkritumu tvertnes. Viņš arī minēja, ka diskusijas ar pašvaldībām ir neredzamais darbs, kas notiek visu gadu. Ulme atzina, ka atsaucīgākās ir tās pašvaldības, kas interesējas par vides aizsardzību, un tās ir zilā karoga pašvaldības, kurās arī kritēriji nosaka daudz stingrākas prasības.

Latvijas peldvietas, kas saņēmušas Zilā karoga sertifikātu 2023. gada sezonā:

  • Liepājas pilsētas Dienvidrietumu peldvieta
  • Liepājas pilsētas Peldvieta pie Stadiona
  • Liepājas pilsētas Beberliņu peldvieta
  • Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvieta
  • Rīgas pilsētas Vecāķu peldvieta
  • Daugavpils pilsētas peldvieta Stropu vilnis
  • Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvieta
  • Ventspils pilsētas pludmale
  • Jēkabpils novada Radžu ūdenskrātuves peldvieta
  • Limbažu novada Lielezera peldvieta
  • Saulkrastu novada Centra peldvieta

Vaicāts, vai ir vietvaras, kuras neliekas ne zinis par šiem jautājumiem, Vides izglītības fonda vadītājs atbildēja apstiprinoši, nenosaucot kādu konkrētu pašvaldību, bet norādot, ka tas atspoguļojas monitoringa datos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti