DAP pārstāvji skaidroja, ka krupju glābšana ir vienkārša, taču ļoti atbildīga rīcība. Par glābēju var kļūt ikviens, izvēloties sev ērtāko no 41 apzinātā ceļu posma, kurā abinieku migrācijas ceļi krustojas ar autoceļiem. Tā kā krupju pārvietošanās lielākoties notiek dažas stundas pēc saulrieta (visintensīvāk ap laika posmu no 21 līdz 23), par 18 gadiem jaunāki bērni un jaunieši aicināti līdzdarboties tikai pieaugušo uzraudzībā.
DAP vecākais eksperts, zoologs Vilnis Skuja norādīja: "Krupji ir nozīmīgi dzīvības jeb barības ķēdes dalībnieki, to maltīti galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji un sliekas. Bet viņus pašus labprāt ēd daudzi plēsīgie dzīvnieki, tostarp mazais ērglis, meža pūce, sermulis, sesks, āpsis u.c. Krupjiem izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība, izzust augstākas klases sugas."
Skuja vērsa uzmanību uz to, ka šobrīd grūti prognozēt konkrētu datumu, kad sāksies migrācija. Taču zināms, ka tā sāksies tuvāko nedēļu laikā līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos un pavasarīgu lietu, tādēļ DAP aicina jau laikus cilvēkus pieteikties brīvprātīgai dalībai misijā, uzzināt plašāku informāciju par krupjiem seminārā un būt gataviem patrulēšanai vakara stundās izvēlētajā krupju migrācijas vietā.
Lai vairotu cilvēku zināšanas un pareizu rīcību glābšanas laikā, pēc reģistrēšanās ikviens brīvprātīgais tiks aicināts uz tiešsaistes semināru ar dabas vērotāju un ekspertu Vilni Skuju. Brīvprātīgo pieteikuma anketa pieejama šeit.
Neatkarīgi no glābšanas vietas ikvienam brīvprātīgajam ir nepieciešama vēlme iesaistīties misijā, brīvas dažas vakara stundas (vienas līdz divu nedēļu garumā), cimdi, spainis un tumsas apstākļos arī atstarojoša veste un lukturītis.
DAP skaidroja, ka misijas brīvprātīgie vienlaikus piedalās arī sabiedrības īstenotajā dabas vērtību uzskaitē jeb monitoringā. Pēc katras reizes, kad brīvprātīgais piedalījies abinieku glābšanā, DAP aicina iesniegt aprakstošus datus par izglābto krupju skaitu, aizpildot jaunradītu tiešsaistes abinieku uzskaites anketu. Iegūtie dati palīdzēs papildināt zināšanas par Latvijā mītošo abinieku populācijām – konkrētu sugu abinieku sastopamības un izplatības vietām, iegūt papildu datus par dzīvnieku skaitu, apzināt precīzāk sugām piemēroto dzīves vietu atrašanos.
Šāda informācija ir noderīga, lai precīzāk noteiktu katras sugas stāvokli un to ietekmējošos faktorus, kas palīdz precīzāk identificēt sugu stāvokļa uzlabošanai nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus.
Pērn krupju glābšanas misijā iesaistījās vairāk nekā 100 brīvprātīgie, kas kopumā izglāba vairāk nekā 1300 abinieku, šim darbam veltot aptuveni četras diennaktis. Īpaši daudz krupju tika izglābti Lazdonas un Siguldas apkaimē.
