Pētnieks Teiču purvu raksturoja kā noslēpumiem pilnu, dzīvu organismu, kas nemitīgi aug un attīstās. "Sūnas aug strauji, tām atmirstot, veidojas slānis, uz kura aug nākamā purva kārta. Jaunie sūnu slāņi spiež uz vecajiem, un purvs, laikam ejot, plaisā. Plaisās pēdējo 2000–3000 gadu laikā izveidojušies ezeri. Teičos tādu ir 18," norādīja Žagars.
Kā nozīmīgāko projekta laikā gūto rezultātu Žagars minēja atrastās iezīmes, kas raksturo neskarto ezeru unikālās ekoloģiskās īpašības.
Pētījumā secināts, ka ezeru ūdens ir ļoti tīrs, bet tam ir augsts skābums, kas neļauj ezeros augt ūdensaugiem.
Izdzīvot šeit spēj tikai izturīgākās mikroskopisko aļģu un dzīvnieku sugas.
Savukārt ezeru kūdraino grunti apdzīvo tikai odu, spāru un citu sauszemes kukaiņu kāpuri.
Ne visos purva ezeros dzīvo zivis – divos no ezeriem zivis nav atrastas. "Ezeri bez zivīm ir kā telpas bez durvīm; tajos neietek upes, un zivis šeit evolūcijas gaitā nekad nav nokļuvušas," skaidroja pētnieks.
LHEI skaidroja, ka purva ezeru skābajā ūdenī veiksmīgi spējis izdzīvot tikai asaris, bet, tā kā cilvēkam piekļuves to izķeršanai šeit nav, Teiču dabas rezervāta ezeros asari izauguši lielāki nekā citviet.
Pētījuma rezultātiem būs arī praktisks pielietojums ūdens resursu apsaimniekošanas plānošanā un organizēšanā. "Iegūtais atskaites punkts palīdz nodefinēt, kurp tiekties, saimniekojot laikmetā, kad tīru ūdeņu paliek arvien mazāk," pauda pētnieks.
Pētījums tapa ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.
Teiču dabas rezervātu iespējams apmeklēt tikai Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieku pavadībā, iepriekš piesakoties.
