"Misija – krupis. Izglāb princi" – tā sauc Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) akciju, kuras laikā iedzīvotāji tiek aicināti palīdzēt abiniekiem. Netālu no Gaujas Cēsu pusē darbojas Raimonds un Ieva Mežaki – viņi jau kopš pagājušā gada glābj krupjus. Pērn pāri šosejai abi pārcēluši aptuveni 60 krupju, bet šogad izglābti jau 20.
Pāris palīdzību sniedz arī vardēm, taču norāda, – tās ir daudz ātrākas par krupjiem, vardēm iespējas izdzīvot ir lielākas.
"Krupis tā lēnām, lēnām iet. Ja brauc kāda mašīna, viņš vienkārši sastingst un apstājas. Tāpēc viņam ceļi ir bīstami," stāstīja Ieva Mežaka. Ceļa šķērsošana krupim var prasīt pat 15 minūtes. Bet kāpēc šiem dzīvniekiem ir jātiek otrā ceļa pusē un viņi nevar mierīgi dzīvot tur, kur atrodas?
Kā skaidroja DAP pārstāve Ilze Reinika, pavasarī krupji mostas ar vienu domu – radīt pēcnācējus.
Lai tas izdotos, krupjiem nārstot ir jādodas uz savu dzimto ūdenstilpi, kas var būt kāds dīķis vai ezers. Ziemu krupji pavada citās vietās – mežos vai pļavās. Starp citu, krupji var nodzīvot pat 40 gadu.
Raimonds un Ieva nav vienīgie, kas iesaistījušies krupju glābšanas pasākumā. Saldus pusē Laura dara tieši to pašu. "Jau vairāku gadu garumā uz ceļa Saldus – Stiķi bija pamanīts, ka kādreiz tur ir kāds krupis, kāda varde, kas iet pāri. Cilvēki nezina, un es tāpat nezināju, ko viņš tur dara. Šogad beidzot sapratām, ka migrācijas ceļš ir arī mūsu Saldus rajonā. Sākām vērot.
Sapratām, ka vienu vakaru ārkārtīgi daudz krupju jau ir nobraukti. Aizbraucām vakarā. Man liekas, ka tajā vakarā divu stundu laikā uz ceļa braucamās daļas mēs salasījām 154 krupjus," norādīja brīvprātīgā krupju glābēja Laura.
Zinot, ka uz ceļa iet bojā abinieki, viņa arī citus vakarus nav varējusi nosēdēt mājās un braukusi glābt abiniekus. Septiņu vakaru laikā kopā tika salasīti vairāk kā 800 krupju.
Lai krupi pārlieku nesatrauktu, ieteicams lietot cimdus
Glābjot dzīvniekus, DAP speciālisti aicina brīvprātīgos neaizmirst, ka viņiem jābūt aprīkotiem ar vienreizlietojamiem cimdiem un spaini.
"Pašam būtu ērtāk ņemt rokās krupi ar cimdiem. Mūsu temperatūra krupim ir par karstu. Lai mazinātu šo satraukumu, būtu vēlami cimdi. Nakts stundā noteikti ir nepieciešams lukturis, kā arī atstarojoša veste. Tajā brīdī, kad redzam krupi uz brauktuves, pārliecināmies par paša drošību un tikai tad, kad mašīnu nav, pievēršam uzmanību krupim. Ļoti svarīgi ir skatīties, uz kuru ceļa pusi viņš iet, kādā virzienā. Tad krupi aiz padusēm paceļam, ieliekam spainī. Pārliecināmies par drošību. Pārnesam pāri un tieši tādā pašā virzienā noliekam," pamācīja Reinika.
Krupji uz nārstošanas vietām dodas pavasarī, kad temperatūra sasniedz +5 grādus. Arī lietus paātrina migrācijas procesu. Visintensīvākā kustība notiek saulrieta laikā un nedaudz pēc tā.
Šogad krupju glābšanā iesaistījušies aptuveni 100 brīvprātīgie. Pērn gan abinieku eksperti, gan arī sabiedrība kopumā apzināja 41 migrācijas punktu.
"Šajā gadā mēs esam saņēmuši jaunas ziņas vēl par dažiem punktiem. Līdz ar to kopskaits jau zināmajām migrācijas vietām ir 50. Bet, protams, ka krupji var migrēt jebkurā vietā Latvijā, katrs pie savas dzimtās ūdenstilpes. Mēs aicinām brīvprātīgos palīdzēt šajās 50 vietās, bet ikviens ir aicināts palīdzēt, redzot pie savas mājas kādu krupīti, kuram ir jāpalīdz," aicināja Reinika.
Šobrīd daļā Latvijas teritorijas migrācija jau ir beigusies, bet citur tikai sākas. Mājaslapā www.daba.gov.lv izveidota atsevišķa sadaļa "Misija - krupis". Tur var atrast punktus, kur šobrīd trūkst brīvprātīgo palīgu. Vajadzēs arī skaitīt, bildēt, lai pētnieki labāk apzina gan migrācijas ceļus, gan sugu daudzveidību.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
