Mūsu visu kopīgi saražotos atkritumus var sadalīt divās daļās – tajos, kurus izmetam kopējā konteinerā un kurus pēc tam vēl īpašās rūpnīcās mēdz pāršķirot, un tajos, kurus paši varam sašķirot –, sākot ar iepakojumu un beidzot ar baterijām un elektroierīcēm. Taču, kā norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, neraugoties uz visiem pasākumiem, kas veikti, lai atkritumu apjomu samazinātu, tendences liek domāt, ka to apjoms aug.
"Mēs augam kā tāda kārtīga patērētāju sabiedrība un tērējam daudz. Diemžēl tērējam vienreizlietojamus resursus, kaut vai nopērkot lētas preces, kuras nav labojamas, nav remontējamas, kuras lietojam īsu laiku un tad metam ārā, un pērkam atkal jaunas," skaidroja Vesere.
Par arvien pieaugošo atkritumu apjomu liecina arī uzņēmuma "Getliņi Eko" aprēķini. Piemēram, viens Pierīgas reģiona iedzīvotājs vien pērn vidēji radījis 280 kilogramus nešķirotu atkritumu. Ja aplūkojam statistiku, tad tajā redzams, ka 2019. gadā poligonā tika pieņemti 474 tūkstoši tonnu atkritumu, 2020. gadā 461 tūkstotis, 2021. gadā 514 tūkstoši tonnu, bet pērn jau labāk – 410 tūkstoši tonnu.
2022. gadā 62% no atvestajiem atkritumiem bijuši nešķiroti sadzīves atkritumi, 15% nākuši no atkritumu apsaimniekošanas nozares, tātad ir nepārstrādājami, 14% bijuši būvniecības atkritumi, 4% ražošanas atkritumi, 3% bioloģiski noārdāmie, bet 2% cita veida atkritumi.
Taču neskatoties uz to, ka pamazām "Getliņos" kalns aug arvien lielāks, ir vērojama arī kāda pozitīva tendence.
"Ja mēs salīdzinām 2021. gadu ar 2022. gadu, tad mēs novērojam kritumu teju visos atkritumu veidos, kurus pieņemam. Tie ir gan ražošanas atkritumi, gan nešķirotie sadzīves, gan būvniecības atkritumi. Piemēram, tie paši būvniecības atkritumi aizvien biežāk nevis nonāk poligonā šeit, "Getliņos", bet tiek pārstrādāti uzņēmumos, kas visbiežāk veido jaunus ceļus vai jaunas ēkas," norādīja "Getliņi EKO" pārstāvis Ričards Aksels Ozoliņš.
Arī "Latvijas Zaļā punkta" Vides pārvaldības vadītāja Laura Berga vērsa uzmanību, ka šobrīd šķirošanas sistēmā ir iesaistījušies gana daudz cilvēku – 79% no visiem respondentiem, kas piedalījušies "Zaļā punkta" veiktajā aptaujā, turklāt šim skaitam esot tendence palielināties. Cilvēki šķirojot gan stikla, gan plastmasas iepakojumu, gan baterijas, kartonu, elektroniku, tekstilu un pat riepas.
Tikmēr teju puse jeb 52% no kopējā atkritumu daudzuma, kas aizvadītajā gadā nonāca "Getliņos", tika apglabāti. Šis rādītājs nav labs, jo Latvija kopā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm ir apņēmusies līdz 2035. gadam panākt, ka poligonos tiek apglabāti tikai 10% no kopējā atkritumu apjoma. Lai atkritumus neapglabātu poligonos, vienīgais risinājums ir tos nodalīt dažādās plūsmās, proti, tos sašķirot un pēc tam pārstrādāt.
Lai arī šobrīd atkritumu apjoms, kas paliek poligonā, ir liels, "Getliņu" statistika liecina arī par pozitīvām iezīmēm – ja 2018. gadā poligonā nonāca aptuveni 294 000 tonnu nešķiroto atkritumu, tad pērn to bija mazāk nekā 250 000 tonnas.
"Mēs to pamatojam ar to, ka iedzīvotāji aizvien biežāk mājās sākuši šķirot – gan iepakojumu, plastmasu, kartonu, tāpat arī metālu un stiklu. Mēs varam arī uzteikt pašvaldības, kuras ir veidojušas apstākļus, lai iedzīvotāji varētu to ērti darīt. Paradumu maiņa nav iespējama bez atbilstošas infrastruktūras un kaut kādas motivācijas to darīt," uzsvēra Ozoliņš.
Jaunākie dati liecina, ka, Latvijā ieviešot depozīta sistēmu, krietni mainījies tas, kas nonāk šķirošanas konteineros. "Eco Baltia vide" attīstības direktors Andris Karlsons skaidroja, ka šķirošanas rūpnīcā Grobiņā trīs ceturtdaļas no visiem materiāliem ir samazinājušies – tas attiecināms gan uz stikla pudelēm, gan alumīnija bundžām, gan PET pudelēm.
Eiropas Savienības mērogā mēs tomēr sašķirojam pārāk maz. Piemēram, 2021. gadā Latvijai nācās šķirties no 15 miljoniem eiro par nepietiekami daudz atpakaļ atgūtu plastmasu. Par pērno gadu būšot līdzīga summa. Katrs Latvijas iedzīvotājs par to, ka sistēma līdz galam nestrādā un arī paši kā sabiedrība mēs esam pārāk slinki šķirošanā, samaksā no savas kabatas aptuveni astoņus eiro gadā. Valsts kontrole brīdina –, Latvijai nākamgad varētu draudēt arī papildu 11 miljonu eiro sods par nepietiekamu bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanu.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
