Laiks, kad pilnīgi visas gaismas dekorācijas būtu saucamas par enerģiju pārlieku daudz tērējošām, ir pagājis. Eksperti norāda, ka līdz ar LED apgaismojuma parādīšanos esam spēruši patiešām lielu soli tuvāk energoefektīvākiem risinājumiem. "LED tehnoloģija šobrīd ir efektīvākais pieejamais risinājums, ko var izmantot, un dekoratīvam apgaismojumam elektrības patēriņš ir salīdzinoši mazs un atkarīgs no virtenes garuma. Videi draudzīgākas būs tās, kas patērē mazāk elektroenerģijas, un pēc iespējas arī nepiesārņo apkārtējo vidi ar gaismu, kur tā nav nepieciešama," skaidroja Rīgas Tehniskās universitātēs (RTU) Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta pētnieks Ansis Avotiņš. Viņš uzsvēra, ka atkarībā no tā, kādai vietai un vajadzībai gaismas virtene nepieciešama, ir iespējams izvēlēties piemērotāko un tādā veidā kaitīgo ietekmi mazināt. Turklāt ievērot to, vai gaismas dekorācija ir paredzēta tikai iekštelpām vai ārtelpām, ir svarīgi ne tikai no vides, bet arī drošības aspekta.
Siltās un aukstās gaismas
Jautāts, vai ir nozīme tam, vai gaismas virtenēs izvēlamies silto vai auksto gaismu, Avotiņš norāda, ka klasiskajā izpratnē silti baltais tonis (3000–4000K) ir mazāk efektīvs atdeves ziņā nekā aukstais tonis (5000–6500K), taču viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav.
"Aukstais tonis izstaro vairāk lumenu pie tās pašas jaudas un tādējādi var tikt uzskatīts par energoefektīvāku risinājumu.
Bet atkarībā no diožu ražotāja kvalitātes var būt gadījumi, kad siltais tonis ir pat efektīvāks par auksto. Jebkurā gadījumā siltais tonis ir vairāk piemērotāks mūsu klimatam un sajūtām," skaidroja pētnieks.
Taupīgāk par istabas apgaismojumu
Gaismas dekorāciju sezonā nav pamata satraukties par pārlieku pieaugošu elektrības patēriņu. Izrādās, ka brīžiem, kad izslēdzam istabās gaismu, bet ieslēdzam LED gaismas dekorus, elektrības patēriņš nevis pieaug, bet gan samazinās. "Dekoratīvā apgaismojuma patēriņš ir par kārtu mazāks kā ierastajam istabas apgaismojumam, bet arī gaismas atdeve ir attiecīgi mazāka. Protams, telpā tas bieži vien rada pietiekamu apgaismojumu, lai tajā varētu noorientēties, bet ne lai veiktu smalkus darbus. Tomēr lietot dekorus tā vietā, lai darbinātu pilnu istabas apgaismojumu brīdī, kad telpā neviens neatrodas, ir videi daudz draudzīgāks risinājums," norāda Avotiņš.
Ja vēlamies būt enerģiju taupoši, bet sev tuvējo apkārti izrotāt ar krāsainām gaismiņām, tad, izvēloties dekoratīvo apgaismojumu, ir vērts pievērst uzmanību vēl kādai niansei.
"Ja krāsu rada LED diode, kuras spuldzes virsma ir tonēta, tad mainās tikai lumenu atdeve un patērētā jauda nemazinās. Bet ja tā ir RGB tipa diode, kur ir iespēja vadīt un jaukt krāsu gammu, tad ir atšķirība katras krāsas toņu strāvas un arī sprieguma patēriņā. Piemēram, ja darbojas tikai viena diode, viens tonis tērē 20mA, bet ja gribam iegūt balto gaismu, ko veido trīs diodes, tad patēriņš trīskāršojas," skaidroja Avotiņš. Tātad to, kas ir videi draudzīgāks, nosaka nevis lampiņu krāsa, bet gan krāsas iegūšanai izmantotā tehnoloģija.
Saules baterija ne vienmēr ir videi draudzīgāka
Vēl viens risinājums, kas tiek piedāvāts patērētājiem, kuri vēlas mazināt dekoratīvā apgaismojuma ietekmi uz vidi, ir dažādas ar saules baterijām darbināmas gaismas virtenes. Vaicāts, vai tās patiešām Latvijas klimatiskajos apstākļos spēj pietiekoši labi veikt savu uzdevumu, Avotiņš atzina, ka, neraugoties uz to, ka ziemā pie mums saules gaismas ir ievērojami mazāk nekā citos gadalaikos, ar to pietiek, lai uzlādētu bateriju un diennakts tumšajā laikā gaismas spētu spīdēt vismaz dažas stundas. Tiesa gan, viņš norādīja, ka, izvērtējot šādu preču ietekmi uz vidi, būtu jāveic pilna to dzīves cikla analīze, kas ne vienmēr nozīmēs, ka konkrētais produkts ir uzskatāms par videi draudzīgāku risinājumu.
Gaismas piesārņojums
Taču neatkarīgi no tā, cik enerģiju taupošu risinājumu izvēlamies, iegādājoties gaismas dekorācijas, ir jāpatur prātā, ka pārlieku daudz gaismas diennakts tumšajā laikā var radīt tā saucamo gaismas piesārņojumu, kas negatīvi ietekmē kā cilvēkus, tā dzīvniekus. Par to, cik ļoti gaiša kļūst šī planēta Ziemassvētku laikā, ziņo pat NASA, norādot, ka svētku apgaismojums ir saskatāms pat no kosmosa.
Gaismas piesārņojumu tēlaini sauc par vienu no industriālās civilizācijas blaknēm, jo vēl pirms gadsimta nebija tik grūti atrast tumšu vietu, lai netraucēti skatītu naksnīgās zvaigznes.
Šobrīd pilsētas izgaismojas tik spilgti, ka ietekmē ne tikai debesu vērotājus, bet arī dzīvniekus, kuriem Mēness un zvaigznes ir būtisks navigācijas instruments. Tāpat arī nevar aizmirst, ka miljardu gadu laikā dažādas sugas ir attīstījušās, balstoties uz šai planētai raksturīgo diennakts ritmu, kas šobrīd tiek izjaukts.
Taču pārlieku gaiša vide diennakts tumšajā laikā negatīvi ietekmē arī cilvēku veselību. Tumsas trūkums rada miega traucējumus un nereti tiek saistīts arī ar dažādu slimību attīstību, sākot no depresijas līdz pat audzējiem un asinsvadu saslimšanām.
Gada tumšākajā laikā radīt siltu, gaišu un mājīgu atmosfēru gan pilsētu ielās, gan mājokļos nenoliedzami ir vēlams, taču, lai tas netraucētu nedz līdzcilvēkiem, nedz dabai, būtu vēlams ne tikai izvēlēties atbilstošu dekoru tehnoloģisko risinājumu, bet arī izslēgt gaismas virtenes brīžos, kad guļam vai kad tās nav nepieciešamas.
Materiāls pirmo reizi publicēts LSM.lv 2021. gada 12. decembrī.