Pētnieki norāda, ka grimšanu izraisa gan dabiski, ģeoloģiski faktori, gan cilvēku darbība, tajā skaitā celtniecība. Piecos pilsētas rajonos uzbūvēts vairāk nekā miljons ēku, un konstrukciju kopējais svars ir 1,7 triljoni tonnu.
Neizbrīna, ka šie procesi dažādos rajonos atšķiras, jo atšķirīga ir zemes dzīļu ģeoloģija. Piemēram, Manhetenas vidusdaļas debesskrāpji galvenokārt būvēti uz klints, bet Bruklinas un Kvīnsas rajoni attīstīti uz mīkstāka pamata.
Zinātnieki uzsver, ka trauksmei pagaidām nav pamata un būvniecība nav jāaptur. Tomēr arhitektiem jāņem vērā šis faktors, plānojot tālāko attīstību.
Globālās sasilšanas dēļ paaugstinās arī okeāna līmenis, un izteiktākas kļūst vētru izraisītās plūdmaiņas.
Iespējamo notikumu attīstības scenāriju parāda līdzīgi procesi citās pasaules pilsētās, tajā skaitā Venēcijā un Džakartā. Zemes grimšanas dēļ Indonēzijas valdība pat pieņēmusi lēmumu pārcelt galvaspilsētu tālāk iekšzemē.
