Abās aļņu ģimenēs pēcnācēji dzimuši ar vien pāris dienu starpību. Tā kā aļņu mātes rūpīgi sargā jaundzimušos, to dzimumu varēs noteikt vēlāk, kad tie jau patstāvīgi pētīs apkārtni un Līgatnes dabas taku darbinieki varēs tiem tuvoties.
Līgatnes dabas takās skaidroja, ka pirmos mēnešus alnēnu galvenā barība ir mātes piens, un ar laiku māte ierāda pēcnācējiem aļņiem tipisku ēdienkarti – zālaugus un koku lapas – tos tie pagaršo jau pāris dienu vecumā, taču mātes pienu turpina zīst līdz 7-8 mēnešu vecumam. Atšķirībā no briežu un stirnu mazuļiem, alnēnu kažoks nav raibs, bet rūsgans. Alnēnam augot, tas iegūs pieauguša aļņa raksturīgo pelēko krāsu.
Šobrīd Līgatnes dabas takās alnēni kopā ar mammām visbiežāk atpūšas koku paēnā, tāpēc, lai palielinātu iespēju alnēnus novērot, Līgatnes dabas takas aicināja apmeklētājus pie aļņu voljera netrokšņot un nebiedēt dzīvniekus.
Aļņu govīm visbiežāk dzimst viens teliņš, bet reizēm divi, retos gadījumos pat trīs. Grūtniecības periods ilgst aptuveni astoņus mēnešus. Parasti mazuļi dzimst aprīļa beigās, maijā. Aļņu mātes sargā savus mazuļus un, sajūtot iespējamās briesmas, var kļūt agresīvas, informēja dabas taku pārstāvji.
