Vadlīnijās ietverti ne vien skaidrojumi, bet arī vizuāli uzskates līdzekļi – dabā uzņemtas fotogrāfijas, ļaujot vieglāk saprast pazīmes. Sagatavotais materiāls pieejamas DAP tīmekļvietnes sadaļā "Vadlīnijas".
Lai gan materiāls gatavots specifiskai mērķauditorijai, kurai ikdienā ir vislielākā iespējamība tikties ar lāčiem, tās noderēs ikvienam dabā gājējam – ogotājiem, sēņotājiem, pārgājienu vadītājiem un citiem.
Brūnais lācis (Ursus Arctos) ir lielākais no Latvijas plēsējiem.
Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kilogramu, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kilogramu. Brūnā lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu, un tam nav dabisko ienaidnieku.
Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku mežu zonā priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm. Ziemas guļas migas lācis iekārto dabiskās slēptuvēs, pēc iespējas sausākās vietās un ūdens tuvumā.
Atkarībā no laika apstākļiem un uzbarošanās pakāpes ziemas guļā lāči dodas no oktobra līdz pat decembrim, bet mostas martā un aprīlī. Priekšlaicīgu migas pamešanu var veicināt klimata izmaiņas un laika apstākļi, barības rezervju izsīkums organismā, dažādi traucējumi, piemēram, mežsaimnieciskā darbība vai medības migas tuvumā.
Ikdienā lācis nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku. Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas, ir ievainots vai arī sargā mazuļus.
Šobrīd pasaulē ir aptuveni 200 000 brūno lāču. Lielākās populācijas sastopamas Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Rumānijā. Daudzās Eiropas un pasaules valstīs brūnie lāči izzuduši, tomēr pakāpeniski tie šajās teritorijās sāk atgriezties.
