Zobeni Latvijā 900 gadu garumā - daiļrunīga vēstures liecība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Sava veida parāda atdošana Latvijas vēsturei ir tikko klajā nākusī arheologa Artūra Tomsona grāmata „Zobeni Latvijas teritorijā 7.-16. gs.”. Lai arī zobens ir ļoti daiļrunīgs vēstures avots, Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurai līdz šim izsmeļoša pētījuma par šo tēmu nav bijis. Tomsons to pēta jau ilgstoši, un savā monogrāfijā iepazīstina ar zobena ziedu laikiem, kas ir aptuveni 900 gadu garš periods.

Zobeni Latvijā 900 gadu garumā - daiļrunīga vēstures liecība
00:00 / 02:35
Lejuplādēt

Tieši pirms 100 gadiem Eiropā iznāca pirmā grāmata par zobeniem - norvēģu pētnieka Jana Petersena darbs par Norvēģijas vikingu perioda zobeniem. Gadu gaitā lielākā daļa Eiropas valstu sevi pētījušas šādā kontekstā, bet Latvijā pamatīga, apkopojoša pētījuma par šo tēmu nav bijis.

Savi nopelni tās izpētē pagājušā gadsimta 80.gados bija Mārim Atgāzim, taču viņa pētījums aptvēra visus vēlā dzelzs laikmeta ieročus Latvijas teritorijā, un zobeniem tajā bija atvēlēta tikai viena neliela nodaļa.

Beidzot tukšumu aizpildījis Tomsona lielais, apkopojošais pētījums, kas aptver zobena ziedu laikus visā Latvijas teritorijā 900 gadu garumā.

„Es sāku ar 7. gadsimtu, ir pāris tādi fragmenti no Liepājas puses, kur Grobiņas apkārtnē atradās skandināvu kolonija, Apmēram 150 gadus tur pastāvēja ieceļotāju apmetne no Gotlandes un Centrālzviedrijas, un vairākos apbedījumos ir pāris fragmenti, kas liecina, ka zobens ir pazīts, un var jau noteikt, kādam tipam ir piederējis. Ar to arī es šo nodaļu sāku. Jo

es liku uzsvaru uz to laiku, kad zobeni, ja tā var teikt, skaļi sevi piesaka Latvijas vēsturē, un tad līdz brīdim, kad tie aiziet kopā ar viduslaikiem un bruņniecību jauno laiku ugunsieroču priekšā,” stāsta  Tomsons.

Kā galveno avotu darbā autors izmantojis arheoloģisko materiālu no Latvijas muzeju krājumiem, kā arī apzinājis Tartu Universitātes un divos Krievijas muzejos pieejamo krājumu:

„Liela diplomātiska darba ceļā bija iespēja iekļūt gan Ermitāžā, gan Valsts vēstures muzejā Maskavā, kur ir ļoti bagātīgs kuršu zobenu klāsts, īpaši no Ventas lejteces. Tur ir vienā piemineklī – ja saskaita visus šos fragmentus kopā – apmēram 60 zobeni vienā kapulaukā – tas ir visā Austrumbaltijā, visā Ziemeļeiropā unikāls piemineklis”.

Zobenu izpēte varētu šķist šaura un specifiska niša, bet speciālista rokās tie ir daiļrunīga vēstures liecība. Zobenu veids un izskats pavēsta gan par tirdzniecības sakariem, gan etniskajām atšķirībām, gan apbedīšanas tradīcijām, gan, piemēram, amatniecības attīstību.

„Šajā priekšmetā ir, var teikt, tāds koncentrāts no labākajām prasmēm metalurģijā.

Mums nav jāpēta, teiksim, nazīši, kas ir ikdienas priekšmets un kuri ir visdažādākās kvalitātes, bet atliek atrast vienu zobenu, kad mēs redzam jau tā laika prasmju maksimumu.

Saliekot atradumus kartē, mēs redzam senos sakaru ceļus, tirdzniecības, kauju vietas, politiskos centrus. Ja atrod zobenu apbedījumā, mēs varam spriest par, piemēram, etniskajām atšķirībām. Latgaļiem zobens vienmēr ir pie labās rokas. Lībiešiem pārsvarā pie kreisās, tā kā nēsāts dzīvē,” klāsta pētnieks.

Zobenu rotājumi savukārt atspoguļo ne tikai ekonomiskās, bet arī garīgās ietekmes. Piemēram, vēlajā dzelzs laikmetā, agrīnajos viduslaikos kad Rietumlatvija bija vairāk pakļauta Skandināvijas un Ziemeļvācijas ietekmēm, tirdzniecības ceļā pie mums lielā skaitā ienāca zobenu asmeņi, kas bija tipisks kristīgās Eiropas produkts. Asmeņus visbiežāk rotāja kristiešu lūgšanu saīsinājumi latīņu burtiem.

Dažkārt importētie produkti tika atsvaidzināti ar vietējām zīmēm un simboliem, piemēram, rotājumos parādījās saulīšu ornaments vai skandināviem raksturīgā pūķa motīva vietā – baltiem tuvākais zirga motīvs.

„Uz vietas šeit Kurzemē ir notikusi tāda montēšana no pusfabrikātiem. Ir liecības, ka virkne rotkaļu ir acīmredzot piepelnījušies, montējot rokturu detaļas, šķēršus, pogas, aptinumus saskaņā ar vietējām tradīcijām. Vai arī pieskaņojoties pasūtītāja vēlmēm,” stāsta pētnieks.

Līdzās zobenam kā veselumam Tomsons daudz pievērsies arī tā detaļu izpētei - rokturiem, asmeņiem, zobenu makstīm un uzgaļiem.

Par ļoti vērtīgu pienesumu ne tikai pašu mājās, bet arī starptautiskā apritē Tomsona darbu uzskata Nacionālā Vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis:

„Tomsons jau ir savus 15 gadus šai tēmai veltījis. Viņš pašlaik ir zinošākais šajā jautājumā par zobeniem Latvijas teritorijā. Tas ir ļoti nopietns darbs”.

Grāmata ir zinātnisks darbs, bet domāta visplašākajam interesentu lokam. Piemēram, ļoti labi varētu noderēt filmu veidotājiem par Latvijas vēsturi, kas, pēc Tomsona vērojumiem, citkārt visai smagi grēko, izmantojot atainotajam laikam absolūti neatbilstošus priekšmetus.

Artūra Tomsona monogrāfija „Zobeni Latvijas teritorijā 7.-16. gs.” sastāv no četrām nodaļām, to papildina bagātīgs vizuālais materiāls. Grāmatas atvēršanas svētki notiks trešdien, 23. janvārī, plkst.15 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti