Zināmais nezināmajā

Latvijas zinātnieki radījuši dabisku pārklājumu, kas varētu paildzināt ogu dzīvi

Zināmais nezināmajā

Sievietes politikā Latvijā 20. - 30. gados. Ar pētījumu iepazīstina Ineta Lipša

Specifiska lappuse PSRS vēsturē - zinātniskā un tehnoloģiskā spiegošana

Zinātniskā spiegošana PSRS jeb kā Padomju Savienība ieguva Rietumu tehnoloģijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Zinātniskā un tehnoloģiju spiegošana Padomju Savienībā bija plaši organizēta, kā rezultātā 80. gadu sākumā vairāk nekā puse padomju elektroniskās rūpniecības sasniegumu balstījās uz nozagtām Rietumu tehnoloģijām, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja ķīmiķis, bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte.

Zinātniskās spiegošanas pētniecībā tiek izmantoti dažādi arhīvu dokumenti un intervijas. Diemžēl Latvijā šādu informācijas avotu nav daudz, taču priekšstatu par to, kādi bija Latvijas PSR Drošības komitejas sasniegumi zinātniskajā un tehnoloģiskajā izlūkošanā, var iegūt. 

"Visas Padomju Savienības mērogā ir saglabājušies atsevišķi VDK [Valsts drošības komiteja] atskaišu protokoli, atskaites Centrālajai komitejai par iepriekšējā gada sasniegumiem. Tur tiek minēti skaitļi, cik materiālu, cik paraugu iegūts, cik ierīces nozagtas. Kā arī, cik no tā visa ir izmantots tālāk rūpniecībā," stāstīja Zālīte. 

"Kopēšana Padomju Savienībā bija ierasta prakse, jo zinātnes un tehnoloģiju attīstība atpalika par pieciem, septiņiem gadiem, kaut kādās nozarēs bija vispār aiz horizonta," viņš skaidroja. 

Kādā atskaitē no 70. gadu beigām minēts, ka Padomju Savienība no Rietumiem spiegošanas un zagšanas ceļā gada laikā ieguva 30 tūkstošus vienības modernizētas aparatūras, kā arī 400 tūkstošus dokumentu. 

"Franču dienesti ir aprēķinājuši, ka divas no 12 PSRS ministrijām, Aizsardzības un Aviācijas ministrija, uz Rietumos iegūtās informācijas rēķina no 1976. līdz 1980. gadam ieguvušas ekonomisku efektu apmēram 1 miljarda rubļu apmērā.

Vairāk kā 40% padomju elektroniskās rūpniecības sasniegumu 80. gadu sākumā balstījās uz Rietumu tehnoloģiju izmantošanu," skaidroja Zālīte. 

Turklāt šī zinātniskā un tehnoloģiju spiegošana tika veikta ļoti organizēti – materiālu iegūšanai un spiegošanai bija radīts milzīgs tīkls, kura centrā atradās Vissavienības sistēmisko pētījumu institūts. Piemēram, Latvijā VDK aģenti strādāja Zinātņu akadēmijā. Neliela daļa akadēmijas darbinieku, iespējams, to pat zināja. 

"Šie amati, kurus ieņēma aktīvās rezerves virsnieki, visi bija saskaņoti ar, kā toreiz teica, republikas vadību un ar iestādes vadītāju – viņš zināja. Viņš pildīja savus amata pienākumus, bet mērķtiecīgi virzīja darbu tajā izlūkošanas virzienā, kādā tas bija nepieciešams," norādīja Zālīte. 

Līdz 70. gadiem darbojās sistēma, kurā VDK, veicot iepriekšēju izpēti, nolēma, kuri zinātnieki būtu perspektīvi spiegi, kurus sūtīt uz ārzemēm, jo finanšu līdzekļu komandējumiem uz ārzemēm bija maz. 

"Ar laiku ieviesās tāda kārtība, ka ārzemju institūti aicināja uz sava rēķina PSRS zinātniekus. Atkal radās problēma, kā viņus apstrādāt, lai viņi nekļūst par dubultspiegu," norādīja Zālīte. 

"Viens no VDK izlūkošanas daļas vadītājiem teica, ka bieži bija tā, ka tas mūsu zinātnieks atdeva kādus trīs mūsu noslēpumus, lai gan to nedrīkstēja, bet pretī dabūja atkal trīs. Abas puses vinnēja, naivi jau neviens nebija," viņš stāstīja. 

70. gadus var dēvēt par ziedu laiku PSRS zinātniskajai spiegošanai, vairāki lieli sasniegumi šajā jomā katru gadu bija arī izlūkiem no Latvijas. 

"Ja Latvijas izlūkiem bija panākumi un viņi ieguva rezultātu, ko bija nolemts ieviest Padomju Savienībā, un tādi gadījumi gadā esot bijuši no diviem līdz trīs, kas priekš nelielās Latvijas esot bijis ļoti labs rādītājs, tad VDK nekavējoties pieslēdzās, lai šo iegūto informāciju realizētu Latvijā," stāstīja Zālīte. 

"Zinātniekiem bija jauni uzdevumi – aizbraukt komandējumā, uzaicināt ārzemniekus, taisīt starptautiskos simpozijus. Masveidā tas bija fizikā, mikrobioloģijā, ģenētikā, gēnu inženierijā," viņš norādīja. 

Ar laiku gan rietumvalstīm kļuva skaidrs, kādos apjomos tiek spiegots un zagts, un PSRS izlūkdienesta ziedu laiki lielā mērā 80. gadu sākumā beidzās. 

"Franču izlūkdienests bija savervējis vienu padomju analītiķi, kurš strādāja ar izlūkošanas informācijas analīzi. Tas nozīmē, ka viss, kas tika izlūkots, nonāca uz viņa galda. Divu gadu garumā viņš frančiem piegādāja šo informāciju," stāstīja Zālīte.  

"Franči bija diezgan apstulbuši par to, cik "draudzīga" ir PSRS, ka visu, visu zog, bet viņi padalījās ar šo informāciju ar ASV, kā rezultātā izraisījās milzīgs skandāls, un pa visu Rietumu pasauli tika izraidīti vairāki simti krievu izlūku," viņš skaidroja. 

Rietumi uzskatīja, ka šādā veidā viņi padomju izlūkošanas tīkla mugurkaulu ir sagrāvuši, kas gan īstenībā nemaz tā nebija, bet pēc šī skandāla informācija tika iegūta manāmi mazākā apjomā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti