Senajā Ēģiptē bija virkne rituālu, kas tika darīti ar cilvēku pēc nāves. Daļa cilvēku tika mumificēti un pēc tam apglabāti. Līdzi tika dota “Nāves grāmata”, kurā tika aprakstīts, ko pieredz cilvēks no miršanas brīža līdz pēcnāves dzīvei.
Čikāgas Universitātes Orientālistikas muzejā tiek strādāts pie nesen atklātas seno ēģiptiešu “Nāves grāmatas”. Neraugoties uz tās nosaukumu, patiesībā grāmata vēsta par nedaudz citādāku dzīvi. “Tā ir par pēcnāves dzīvi. Nāves grāmata ļāva ēģiptiešiem apgūt visu nepieciešamo, lai pēc laicīgās dzīves beigām varētu iemiesoties dievībās un vēlāk kļūt arī par Dievu,” stāsta Čikāgas Universitātes Orientālistikas muzeja kurators Fojs Skolfs.
Grāmata atklāta netīšām, pētot kādu kapeni. Pirms vairāk nekā 2000 gadiem dzīvojusī sieviete bijusi 50 gadus veca, un nāves grāmata tika izveidota īpaši mirušajai. Muzejā stāsta, ka šādi “pēcnāves ceļveži” tika izstrādāti katram individuāli, taču tajos netiek runāts par miršanu.
Katra šāda grāmata parādīja to, kāds cilvēks bija savā laicīgajā dzīvē. “Pēcnāves dzīve mūsdienās un senajā Ēģiptē ir visai līdzīga. Tā liecina senā grāmata. Ēģiptieši ticēja, ka viņiem ir dvēsele un tā var nopietni ietekmēt dzīves ritējumu,” bilda Skolfs.
Grāmatas restaurācija nav viegls darbs, taču tas ļauj lieliski ielūkoties seno ēģiptiešu ticībā un uzskatos par nāvi. Čikāgas Universitātes Orientālistikas muzejā iespējams aplūkot ne tikai “Nāves grāmatu”, bet arī 70 citus eksponātus, kuri ietekmēja seno ēģiptiešu dzīves.
