Apvērsumu seno Pompeju pētniecībā izraisīja uzraksts uz kāda nama sienas, ko ar ogli veicis telpu remontstrādnieks.
“Uzrakstā ir precīzs datums – 16.diena pirms novembra un tas norāda uz 17.oktobri. Tas varēja būt nedēļu pirms izvirduma, līdz ar to Pompeji gāja bojā nevis 24.augustā, bet 24. oktobrī. Uzraksts tika atrasts telpā, kur cilvēki strādāja,” atklāja Pompeju arheoloģiskā parka vadītājs Masimo Osana.
Tas nevarēja saglabāties ilgāku laiku, tāpēc vēsturnieki kā visticamāko izvirduma laiku min 24. oktobri.
Līdz ar to nepatiesa izrādījusies cita vēstures liecība – romiešu rakstnieka un jurista Plīnija jaunākā vēstule, kurā viņš aprakstījis pilsētas bojāeju.
Itālijas mediji arī vēsta, ka atklājums tika izdarīts kārtējo arheoloģisko izrakumu laikā.
Pompeju arheoloģiskā parka apmeklētāji varēs iepazīties ar nesen atraktajām ēkām, kurās ir krāšņas freskas un mozaīkas. Šā gada maijā arheologi senpilsētā atrada arī jaunu liecību par traģiskajiem notikumiem – vīrieša skeletu, kuru bija nogalinājis milzīgs akmens bluķis.
Zinātnieki pieļauj iespēju, ka viņš gāja bojā, kad mēģināja bēgt no izvirduma postītās pilsētas.