Leģenda vēsta, ka pirms 500 gadiem pasaulē pirmā egle izpušķota tieši Rīgā. Par to vēsta arī arheologu atrastais eglīšu rotājums, kas apskatāms Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. "Ziemassvētku rotājums tika atrasts 2003.gadā Vaļņu ielā 19. Iespējams, ka nāk no 17., 18. gadsimta, varētu būt bijusi karināts eglē, jo, atrodot šo bumbiņu, ap to vietu arheologi atrada egļu skujas," stāsta Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja vēsturniece Zita Pētersone.
Vēsturnieki lēš, ka diez vai iespējams atrast vēl vecākus rotājumus, jo sākotnēji mūsu senči eglītes mājās rotājuši ar to, kas toreiz bijis pa rokai. "Egles rotāja ar to, kas ir. Tie bija augļi, dārzeņi, lentītes, arī ogu virtenes, diegi, senie latvieši rotāja ar salmiem; tas varētu būt unikāls atradums, kas atrasts Rīgā," uzskaita Pētersone.
Tā kā šobrīd aizvien aktuālāk modē ir izmantot to, ko mantojumā mums atstājuši priekšgājēji, raidījums "4.studija" devās uz antikvariātiem eglīšu mantiņu medībās, kur noskaidrojās, ka šīs rotas ir liels retums un, ja izdodas ko atrast, tad maksā kā jaunas Ziemassvētku rotas parastos ikdienas plaša patēriņa preču veikalos.
Raidījums noskaidroja, ka senos eglīšu rotājumus var atrast tikai mazos antikvāra veikaliņos, kur tos atnesuši iedzīvotāji un lielākoties tie ir padomju gadu izstrādājumi. Cenas svārstās no 50 centiem līdz vienam eiro, un, cik var noprast, šie izstrādājumi nav īpaši iecienīti pircēju vidū.
Īsta eglīšu rotājumu krātuve ir mākslinieces Ināras Liepas rīcībā. Kolekcionārei rotājumu ir milzum daudz un ļoti seni, tos māksliniece sākusi krāt pirms pieciem sešiem gadiem, "varbūt pat senāk. Katra gada nogalē mēs rīkojam Ziemassvētku rotājumu izstādi. Šogad šī izstāde ceļos uz Ungurmuižu," stāsta Ināra Liepa. Viņas kolekcijā atrodami unikāli vēsturiski eksemplāri, kas saglabājušies līdz pat mūsdienām.
Tā, piemēram, kāda stikla mantiņa - ļoti smaga, radusies apmēram 1850.gadā - atvesta no Sanktpēterburgas un uzdāvināta, "es ļoti priecājos un ļoti lepojos, iedošu paturēt rokās, cik smaga, pūsta no stikla, īsta stikla," stāsta māksliniece Ināra.
''Te ir gan putni, gan ziloņi, gan ķenguri. Vecākā ir šī, apmēram 1910.gads, varbūt pat senāka, metālā kalta. Man patīk no kartona presētās rotas. Šeit mēs redzam veco laiku lampiņu virteni, kas ir no tāda bieza striķa un sarkanām lampiņām. Un ļoti populāras bija šīs unikālās virtenes. Es domāju, ka noteikti daudzi atceras, kā ar tām skaisti pušķoja eglīti.
Savukārt šīs ir ļoti zīmīgas 30.gadu lietas, kuras tika karinātas eglītē, un var redzēt, cik vienkārši varēja aiziet uz mežu, iekārt čiekurus metāla stieplītēs un tie bija svečturi," kolekciju izrāda Ināra Liepa.
Interesanti, ka cauri gadu simtiem eglīšu ietērps ir mainījies gadu no gada un to pat ir diktējusi pastāvošā vara. Katram laikam bija savs dizains. Padomju laiks iezīmējās ar striktu tā laika raksturīgu lietu - dažādiem karavīriem, kosmosa kuģiem, tās bija strādnieces lakatiņos, tie bija pionieri, dažādi tanki un tamlīdzīgas lietas.
"Šī man arī ir ļoti mīļa kaste, kurā glabājas padomju laika mantiņas, kuras tika izgatavotas Vācijā. Daudzi atceras šo Vācijā pēc Padomju Savienības pasūtījuma veidoto komplektu. Padomju laikā bija vesela sērija, kas attēloja visas 15 republiku tautības tēlus. Tā varētu būt Kazahijas pārstāve, bija arī latviešu tautu meitas," stāsta kolekcionāre. "Bija šī augļu un dārzeņu kolekcija. Es domāju, ka visi atceras slaveno Hruščova kukurūzas laiku, tad parādījās kukurūza dažādos veidos. Un ļoti mīļi bija visādi dzīvnieciņi, lācīši, zaķīši, kaķīši, tie man arī ir vesela sērija. Bija tāds zīmīgs tēls kā sniegavīri. Vienu gadu es pušķoju eglīti tikai ar šīm skaistajām eglīšu krellēm," rotājumus izklāj Ināra, rādot arī zvaigzni, kura bija jāliek eglītes galotnē.
Māksliniecei ir nedaudz žēl, ka cilvēki aizmirsuši senās tehnoloģijas un izdomu, rotājot eglītes. To vietā no eglīšu dekoriem mantojumā nākamajām paaudzēm tiek atstātas vien lētās Ķīnā ražotās bumbas.
