Kultūras Rondo

Kultūras karuselis jeb futbols: Notikumi un iespaidi gada garumā

Kultūras Rondo

Rundāles pils attīstības ieceres. Saruna muzeja jauno vadītāju Lauru Lūsi

2019. gads - valsts kultūras un izglītības iestāžu simtgade

Virkne valsts kultūras un izglītības iestāžu šogad atzīmēs simtgadi

1919. gads – valsts kultūras iestāžu dibināšanas gads. Latvijas Universitāte, Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālais arhīvs un Latvijas Nacionālais teātris 2019. gadā atzīmēs savu simtgadi.

"1919. gads ir ārkārtīgi trauksmains un pārmaiņām bagāts,” Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” situāciju pirms simts gadiem Latvijā raksturo vēsturnieks Raimonds Cerūzis.

"Latvijas teritorijā ir iebrukuši boļševiki, kas apdraud jauno Latvijas republiku un tās Pagaidu valdību. Tālākā gada laikā varas nepārtraukti mainās – vienu brīdi ir lielas izredzes boļševikiem nostiprināties, tad varas iniciatīva pāriet vācu spēku rokās, tad tā ir Latvijas Republikas spēku rokās. Gada izskaņa saistās ar kārtējām cīņām,” turpina Cerūzis. 

"No latviešu sabiedrības pārstāvja pozīcijām raugoties, normāls cilvēks nesaprata, kas notiek, jo pārmaiņas bija radikālas un daudz. Domāt par to, ka iestāsies miers un kārtība, nevarēja. Nevarēja prognozēt, kas notiks.”

Cerūzis norāda, ka bieži ir grūti izprast, kur ir katras iestādes pirmsākumi, jo visas varas vēlējās veidot kultūras un izglītības iestādes.

Latvijas Universitāte (LU) par savu dzimšanas dienu atzīst 1919. gada 28. septembri, kad Latvijas Augstskolu dibina Kārļa Ulmaņa valdība, bet arī boļševiku un vācu okupācijas vara vēlējās izveidot augstskolu Latvijā. Ievadot LU simtgadi, pavisam drīz klajā nāks izdevums, kurā būs aplūkota vēsture no pirmajiem centieniem ieviest augstāko izglītību Latvijā līdz pat nesenai pagātnei.

"Latvijas Universitāte īpaši orientējas uz 28. septembri, kas ir konkrētā jubilejas diena,” norāda Cerūzis.

Latvijas Nacionālais arhīvs par savu dzimšanas dienu uzskata 1919. gada 29. augustu, kad valdība pieņēma lēmumu par valsts bibliotēkas un vēsturiskā arhīva veidošanu. Arhīva nolikums pieņemts 23. septembrī. Līdz Brīvības cīņām jau bija savākti vairāki dokumenti un sākti kārtot, bet decembrī atgriežoties, viss bijis jāsāk no jauna.

"Dokumenta par arhīva dibināšanu arhīvā nav, bet tas atrodas Kara muzejā, jo visi Ministru kabineta pirmie protokoli glabājas šajā muzejā,” norāda Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.

Jubilejas reizē arhīvs vēlas sarīkot izstādi, kurā parādītu Latvijas pašapziņas veidošanās ceļu caur arhīvu dokumentiem.

"Jubileja ir iemesls paskatīties uz pagātni, paskatīties, ko esam sasnieguši, un atgādināt cilvēkiem, ka arhīvs nav tikai vieta, kur saņemt izziņas,” vērtē Sprūdža. "Simtgades sakarā būs starptautiska konference par arhīviem un to vēsturi, kas veidojušies 20. gs. sākumā. Kādi bijuši arhīvu attīstības ceļi un kā, domājot par nākotni, arhīviem jāmainās saistībā ar elektroniskiem dokumentiem.”

"Svarīgs bija lēmums par akadēmijas dibināšanu,” ar Mākslas akadēmijas pirmsākumiem iepazīstina mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš.

Šis lēmums tika pieņemts 1919. gada 6. augustā.

"Augstskolas nosaukums parādījās augustā, un parādījās svarīgais vārds "akadēmija". 6. augustā bija pagaidu valdības lēmums, ka dibināmas mākslas augstākās izglītošanas iestādes – konservatorija un mākslas akadēmija, 20. augustā Purvītis [Vilhelms] nozīmēts par direktoru Mākslas akadēmijai, viņam jāizveido šī iestāde. Tas turpinās līdz 1921. gadam,” atklāj Kļaviņš.

Arī Mākslas akadēmija simtgadi atzīmēs gan ar dažādiem mākslas vēsturei veltītiem izdevumiem, gan aicinot uz vairākām izstādēm un citiem mākslas notikumiem.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti