"KārlisXII gribēja iekarot Eiropu pāris mēnešu laikā, bet 1701.gada oktobrī ienāca Virgā un saprata, ka ziema tepat vien būs jāpārlaiž," vēsturē ielūkojas Virgas pagasta pārvaldes vadītāja Daiga Egle.
Virgā Kārlim XII nācies būvēt skansti jeb telti, kuru apsildīja ar karstām lodēm, kur pārlaist ziemu.
Un, lai arī Kārlis XII zābaku pazaudēja Spilves pļavās pie Rīgas, stāsts vēsta, ka to atraduši virdzēnieši. Un, tā kā tas ir stāsts, arī pats zābaks nav gluži valkātājam pa kājai – tas ir 56.izmēra.
Ziemeļu kara piemiņas vieta Virgā izveidota 2001.gadā, kad apritēja 300 gadi, kopš karš notika.
Baronu Noldes valdīšana
Lielais Ziemeļu karš ir tikai viena epizode Virgas pagasta vēsturē. Daudz dziļākas pēdas te ir atstājuši baroni Noldes. Priekules novada mājaslapā var lasīt, ka "Virgas muiža kā lēnis piešķirta ordeņa vasaļa Konrāda Noldes dzimtai. 1583.gadā apstiprināts dzimtas zīmogs un ģerbonis. Ģerbonis tagad redzams Virgas skolas zāles durvīs. To savulaik izgriezusi baronese Nolde".
Bez kungu nama Virgā ir vēl saglabājies muižas ēku komplekss – kalpu māja, zirgu stallis, klēts un vējdzirnavu drupas.
"Virgā interesanti, ka šīm trim ēkām nav konkrētā būvēšanas gada, ir dažādi gadskaitļi, kas nav nosakāmi," par senajām ēkām stāsta Egle.
"Visu muižu ēku pamatos esam meklējuši gada skaitļus, paši gribam uzzināt, kad ēkas celtas. 1846 - ir vienīgais gada skaitlis, kas atrasts uz kalpu mājas sienas."
Bet pilnīgi skaidrs ir cits fakts – visi sarkanie ķieģeļi, no kuriem celtas ēkas, ir cepti Virgā, kur pie Paplakas meža bija ķieģeļu ceplis. Uz daudziem ķieģeļiem zīmogs "wirgen".
"Muižas kungu māja būvēta Fridriha Noldes laikā. Viņš arī visilgāk valdījis. Maciņa biezumu var redzēt pēc jumta – uztaisījis vienu jumtu, tad palicis bagātāks, ir otrs jumts tapis, trešā piebūve sekojusi vēl pēc laika," par muižas kungu māju stāsta Egle.
Tagadējās skolas ēkā, kas iekārtota bijušajā kungu namā, durvis rotā baroneses Noldes meistardarbs – kokgriezumi, te redzams baronu ģerbonis, viņu ģīmetnes un rotājumi.
"Viņa bija mācījusies Vācijā, tēlniecība bija tuva, savā dzīvesvietā gribēja ko skaistu atstāt,” atklāj Egle.
Baznīcas nav saglabājušās
Dodoties braukšus uz Virgas bijušās luterāņu baznīcas vietu, pa ceļam var aplūkot jau pieminētās muižas ēkas, gan dzirnavu mūri, kas jau ilgāku laiku ir kļuvis par Virgas simbolu. Agrākos laikos tās bijušas holandiešu tipa vējdzirnavas, kurās ļaudis maluši miltus. Dzirnavas pirmo reizi minētas 1892.gadā, liecības stāsta, ka pēdējo reizi tās darbojušās 1937.gadā. Virgas klēts ēkā barons glabājis graudus. 1983.gadā klēts tika pārbūvēta par Tradīciju namu. Nostāti liecina, ka barons arī esot skābējis kāpostus klētī.
Bet baznīcas Virgā vairs nav, baznīckalnā ir uzstādīts piemiņas krusts.
"Daudzi vēl atceras, kā baltais nams slējās pāri Virgai ar augstu torni," atklāj Egle. "1944.gadā Kurzemes katla laikā vācieši bija ieņēmuši Virgu, ienākot krieviem no Liepājas puses, vācieši paši uzspridzināja baznīcu.
Kolhozu laikos, kad bija sausas vasaras, virdzenieki teica, ka tas mums par to, ka mums nav baznīcas, nav svētības."
Lepojas ar tautastērpu
Virgas lepnums ir arī pagasta tautastērps ar daudzajām saktām. Virgas un arī kaimiņu pagastu tautastērpi bija redzami arī ceturtdien, 5.jūlijā, Rīgā, koncertzālē "Palladuim", līdzās citu novadu skaistākajiem tērpiem tautastērpu skatē.
Tautastērpus izrādīšanai sagatavoja Liepājā, tautas mākslas biedrībā "Saiva", tās vadītāja, audēja un rokdarbniece Ira Cīrule rāda Virgas tērpa lepnāko rotu – saktas.
"Virgā skaitās bagātas saimnieces, viņas izcēlās ar to, ka visa krūteža pilna ar saktām. Jo vairāk saktu, jo bagātāka sieva vai meita skaitījās," atklāj Cīrule.
Turklāt virdzēnietes vienīgās valkājušas spoguļsaktas, bet meitas dižojušās ar deviņu centimetru augstiem grezniem, pērlītēm izšūtiem vainagiem.
Cīrule atzīst, ka ir gandarīta, jo Virgas sievas arī šodien velk sava novada tautastērpu kā goda tērpu, nevis tikai darina tos, lai parādītu skatē.