Latviešiem pasaulē

Londonā rīko labdarības tirdziņu, bet Vācijā satīklo VissTe

Latviešiem pasaulē

Londonas un Ņujorkas latviešus vieno atbalsts Ukrainai

Iepazinām Eslingenas personības un uzzinājām Jonkeru jaunumus

Viņš gribēja palikt Latvijā, bet nonāca Vācijā. Trimdas personība arhibīskaps Teodors Grīnbergs

Karš Ukrainā šobrīd licis pamest dzimteni jau vairāk nekā 3 miljoniem ukraiņu. Līdzīgu likteni pēc Otrā pasaules kara piedzīvoja arī latvieši, no kuriem ap 7000 rada patvērumu Vācijā, Eslingenā. Tur pēc kara nonāca arī Teodors Grīnbergs, kas pildījis Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas arhibīskapa pienākumus, Latvijas Radio raidījumā “Latviešiem pasaulē” par savu priekšteci stāstīja emeritētais arhibīskaps Elmārs Rozītis. 

Teodors Grīnbergs bija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas otrais bīskaps, pirmais Latvijas Luterāņu baznīcas arhibīskaps un trimdas personība, kurš līdz karam bijis mācītājs Lutriņu un Ventspils draudzē, bez tam arī skolotājs, Ventspils domnieks un pat domes priekšsēdētājs. 

“1932. gadā viņš tika ievēlēts par mūsu baznīcas pirmo arhibīskapu, tur viņš kalpoja Latvijā, līdz viņu 1944. gada septembrī vācu drošības policija aizveda vispirms uz Liepāju un tad ar varu iesēdināja kuģī uz Vāciju,” stāstīja Rozītis. 

“Viņš brīvprātīgi neatstāja Latviju, viņš gribēja palikt Latvijā, kā viņš bija darījis agrāk, Baigajā gadā, bet viņš sacīja, ka varai nepretosies,” viņš piebilda. 

Kara apstākļos nonācis Vācijā, Grīnbergs organizēja Latvijas baznīcas tālāko darbību. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gada septembrī viņš nonāca Eslingenā, kur pavadījis atlikušos 17 gadus līdz pat nāvei. 

Tāpat viņš iesaistījies arī politiskajos un sabiedriskajos procesos, norādīja Rozītis, pieminot Grīnberga pazīstamo frāzi:

“Ienaidnieki mūs grib iznīcināt, draugi mūs grib asimilēt, bet mēs gribam palikt latvieši.” 

“Amerikāņi sākotnēji gribēja, lai latvieši iekļaujas viņu draudzē, kā Vācijā tagad gaida uz Ukrainas ļaudīm, jo šeit trūkst darbaspēka. No vienas puses, liela labdarība un mīlestība, bet, ja tas savienojas ar tādu zināmu aprēķinu, tad kļūsti uzmanīgs,” Rozītis vērtēja. 

Arī Rozītis uzaudzis Eslingenā, kur bēgļu gaitās ieradušies viņa vecāki. Daudzus gadus Rozītis bijis Latvijas Luterāņu baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps un pārraudzījis latviešu luterāņu draudzes visā pasaulē, bet šobrīd kalpo Eslingenas, Memmingenas, Štutgartes un Vircburgas draudzē. 

Eslingenā, bēgot no kara, ieradušies daudzi latvieši, tostarp Rozīša vecāki. “Viņi 1944. gada beigās atstāja Latviju un 1945. gada rudenī nonāca Eslingenā. Eslingena nebija nopostīta karā, tāpēc tur varēja uzņemt apmēram 7000 latviešus,” viņš stāstīja. 

“Sākumā jau cerība bija, ka vēlākais Ziemassvētkos būsim atpakaļ Latvijā, un tā tas bija pirmos divus, trīs gadus, līdz vajadzēja samierināties un veltīt enerģiju domām, kā nu atsākt dzīvi pavisam no jauna,” Rozītis atminējās. 

Šovasar Eslingenā tiks atzīmēta pirmo trimdas latviešu Dziesmu svētku 75 gadu jubileja, taču arhibīskaps norādīja, ka svētkiem šogad būs neierasti nopietns raksturs. 

“Es domāju viss Eslingenas pasākums būs tāda dzīvotgribas un pastāvēšanas manifestācija, un tanī jau mūsu kultūrai un mūsu dziesmām ir ārkārtīgi liela nozīme,” viņš piebilda.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt