Vēl pirms stēlas atklāšanas, kas notiks 24. jūlijā, Rus.Lsm.lv paviesojās Lāčplēša dārzā. Piemiņas vieta atrodas uz Atmodas bulvāra un Neatkarības rotas ielas sūra. Tieši gar ielu izvietotas stēlas ar karavīru vārdiem. Uz katras ir paskaidrots, ka uz tās atrodas to ordeņa saņēmēju vārdi, kuri aizstāvēja Liepāju un atbalstīja likumīgo valdību.
Uz stūra atrodas laukums ar soliņu un kausu ar Latvijas ģerboni, bet zemāk – Latvijas valsts simtgades zīme.
Lāčplēša ordeni, kuru pasniedza laikā no 1920. līdz 1940. gadam, saņēma 137 Liepājas un tās apkaimes iedzīvotāji. Vēl 28 karavīri, kuri nav ar saknēm saistīti ar Liepāju, saņēma apbalvojumu par kauju par Liepājas un tās apkārtnes atbrīvošanu Neatkarības karā pirms simt gadiem.
Kopumā par Liepājas aizsardzību kauju laikā 1919. gada novembrī ordeņus saņēma 48 Liepājas un tās apkārtnes iedzīvotāji. Vēl divi apbalvotie liepājnieki – civiliedzīvotāji.
Ernestam Kreišmanim ordenis piešķirts par to, ka 1919. gada 22. februāra naktī, strādājot Liepājas tirdzniecības ostā, slepeni piegādāja ieročus Liepājas karavīriem. Jānis Kauliņš kļuva par Lāčplēša ordeņa kavalieri par to, ka 1919. gada aprīļa puča laikā izglāba no vācu gūsta aizsardzības ministru Jāni Zālīti un nogādāja uz kuģa “Saratov”.
Tieši šo 50 karavīru vārdi iegravēti stēlās Liepājā. 1919. gada novembra kaujas bija skarbas, un Liepājas aizsargi izrādīja ne mazumu personīgās drosmes. Daudzi no viņiem atdeva dzīvību par jaundibināto Latviju. Dažkārt – pavisam īsu.
Par visiem Lāčplēša ordeņa kavalieriem, kuri saistīti ar Liepāju, iespējams uzzināt Liepājas muzeja ekspozīcijā “Latvijas Pagaidu valdība – seši mēneši Liepājā”.
Bet Lāčplēša dārzā var vienkārši pastaigāties. Paskatīties uz stēlām ar vārdiem. Padomāt. Par simt gadiem. Par dzīvo. Par cilvēkiem par Latviju.
