Pēdējā vācu uzvara
#LV99plus
Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture".
Rīga kļuva par pēdējo Eiropas lielpilsētu, kuru Vācijas armija 1. pasaules karā ieņēma ar kauju.
Šo panākumu 1917. gada rudenī plaši atspoguļoja vācu kara propaganda. Pēc gada, kad situācija Rietumu frontē bija kļuvusi katastrofāla, Vācija atkal atcerējās triumfālo Rīgas ieņemšanu un sarīkoja plašas svinības.
Rīgas ieņemšanas svinības
Svinības sākās jau 2. septembrī, pusdeviņos vakarā vācu dziedāšanas biedrību dalībniekiem un ugunsdzēsējiem dodoties lāpu gājienā dodoties uz Guberņas valdes namu (mūsdienu Augstākās tiesas nams). Šeit skanēja dziesmas un svinīgas uzrunas, kurās skanēja arī aicinājums pievienot Rīgu Vācijai. Skaļajām ovācijām un patriotiskām vācu dziesmām sekoja vācu militārā orķestra koncerts. Galvenās svinības sekoja nākamajā dienā.
Pusastoņos no rīta rīdziniekus modināja militārā orķestra skaņas no Esplanādes puses. Deviņos sekoja korāļu skaņas no baznīcu torņiem, kas vēstīja par svētku dievkalpojumu sākumu. Vienpadsmitos sākās grandioza militārā parāde Rīgas lielākajā laukumā - Esplanādē. Parādi pieņēma Vācijas 8. armijas komandieris ģenerālis Hugo Karls Gotlībs fon Kathens. Pie katedrāles novietotie divi lielgabali izšāva 21 zalvi, kam sekoja vācu karavīru apbalvošanas ar Dzelzs krustiem.
Koka Friča atklāšana
Militārajai parādei pulksten divpadsmitos dienā sekoja pieminekļa svinīga atklāšana skvērā pie Guberņas valdes ēkas. Atklāšanā piedalījās 8. armijas un militārās pārvaldes vadība, kā arī Rīgas vācu un ebreju biedrību pārstāvji. Vācu landšturmista (zemessarga) tēlam vajadzēja simbolizēt Vācijas karavīru varonību un gatavību sargāt Rīgu no austrumu briesmām.
Tomēr vērīgāks rīdzinieks varēja ievērot, ka karavīra tēls lūkojās nevis uz austrumiem, bet gan uz dienvidrietumiem - savas dzimtenes virzienā.
Pēc gubernatora un Rīgas pilsētas galvas svinīgajām runām 8. armijas komandieris iedzina pirmo naglu pieminekļa koka pamatnē. Viņa piemēram sekoja vācu militārās pārvaldes amatpersonas, Vidzemes muižnieki, Rīgas pilsētas luterāņu, katoļu un ebreju draudžu pārstāvji, dažādu biedrību locekļi un arī privātpersonas. Naglas iedzīšana pieminekļa pamatnē kalpoja kā lojalitātes izrādīšana vācu okupācijas režīmam līdz pat 1. pasaules kara beigām 1918. gada novembrī.
Arī pats vācu zemessarga tēls bija veidots no koka, tādēļ to, neskatoties uz oficiālo nosaukumu "Dzelzs zemessargs", tautā iesauca par "Koka Frici".
3. septembra svinības turpinājās ar svētku gājienu un ģenerāļa Kathena atkārtotu uzrunu, kurā viņš apliecināja nodomu Vidzemi un Igauniju iekļaut Vācijas sastāvā. Atkal sekoja vētrainas ovācijas un "Deutchland, Deutchland über alles" dziedāšana. Svinības turpinājās Vērmanes dārzā un vakarā noslēdzās ar svētku uguņošanu un vācu tautas dziesmu atskaņošanu.
Varas maiņas
"Koka Friča" mūžs Rīgā nebija ilgs. 1919. gada 3. janvārī Rīga krita Krievijas Sarkanās armijas rokās, un latviešu lielinieki pieminekli nodedzināja. Tomēr vieta nevarēja palikt tukša. Pēc nepilniem četriem mēnešiem šajā pašā vietā atklāja latviešu tēlnieka Burkarda Dzeņa darināto Kārļa Marksa krūšutēlu. Tas bija veidots no ģipša, un tā mūžs bija vēl īsāks nekā "Koka Fricim". Landesvēram 1919. gada 22. maijā ieņemot Rīgu, Marksa pieminekli iznīcināja.
