#LV99plus
Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture".
Eseri pret lieliniekiem
1918. gadā sociālrevolucionāru partija (saīsināti no krievu valodas “S. R.” jeb “eseri”) bija populārākā politiskā partija Krievijā. Tā bija uzvarējusi Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās. Tomēr šī partija, līdzīgi kā sociāldemokrāti, sašķēlās mērenajos un radikāļos. Pēdējie ieguva apzīmējumu “kreisie eseri”.
Viņi sadarbojās ar lieliniekiem jeb boļševikiem un piedalījās valdības koalīcijā pēc Oktobra apvērsuma Krievijā.
Tomēr ar Vāciju noslēgtais pazemojošais Brestas miera līgums radīja dziļu šķelšanos abu partiju starpā. Protestējot pret miera noslēgšanu, kreisie eseri pameta valdību. Pavasarī attiecības vēl vairāk pasliktinājās, jo eseriem nebija pieņemama boļševiku pārtikas politika un Kerenska laika speciālistu izmantošana pārvaldes aparātā un armijas vadībā. Abu partiju atklāts konflikts bija tikai laika jautājums.
Asiņainais kongress
1918. gada 5. jūlijā sanāca Viskrievijas padomju 5. kongress, kurā kreisie eseri nostājās asā opozīcijā Ļeņina vadītajiem boļševikiem. Nākamās dienas pēcpusdienā divi kreisie eseri ieradās Vācijas vēstniecībā Maskavā un nošāva sūtni Vilhelmu fon Mirbahu (von Mirbach), lai izprovocētu karadarbības atjaunošanos starp Krieviju un Vāciju.
Maskavas Lielajā teātrī, kur norisinājās kongress, tūlīt pēc vācu sūtņa nogalināšanas boļševiki arestēja visus eserus.
Savukārt Viskrievijas Ārkārtējās komisijas jeb “čekas” priekšsēdētājs Fēlikss Dzeržinskis devās uz kreisajiem eseriem lojālo čekas vienību štābu un pieprasīja Mirbaha slepkavu izdošanu. Rezultātā “Dzelzs Fēliksu” eseri arestēja. Maskavā bija sācies kreiso eseru dumpis.
Dumpis vai provokācija?
Vēl arvien vēsturnieki strīdas, vai Mirbaha noslepkavošana bija kreiso eseru izplānota operācija. Eseru frakcijas atrašanās Lielajā teātrī atentāta laikā un eseru vienību vājums (tikai 800 cilvēki, liela daļa somu tautības) un pasivitāte Maskavā varētu liecināt, ka Mirbaha slepkavība, iespējams, bija boļševiku provokācija. Tā deva Ļeņinam lielisku ieganstu, lai izrēķinātos ar saviem politiskajiem oponentiem.
Sacelšanās apspiešanu uzticēja boļševikiem lojālajam Maskavas garnizonam, kura lielu daļu veidoja latviešu strēlnieku vienības.
Tiesa gan, boļševiki bažījās, vai Jukums Vācietis ar saviem strēlniekiem pēkšņi nemainīs puses un nepavērsīs ieročus pret “sarkanajiem”.
Dumpja apspiešana
Kreiso eseru dumpja apspiešanā piedalījās 2., 3. un 9. latviešu strēlnieku pulka, un 1. latviešu vieglās artilērijas diviziona apakšvienības, kā arī citas Maskavas garnizona daļas: Paraugpulks, Maskavas rezerves artilērijas brigādes baterija, instruktoru kursu kursantu rota un Maskavas čekistu nodaļas. Boļševiku pusē bija divkārtīgs vai pat trīskārtīgs pārsvars. Līdz 7. jūlija pēcpusdienai dumpis bija apspiests.
No kreiso eseru dumpja sākuma līdz tā sagrāvei bija pagājusi tikai nepilna diennakts.
Dumpinieki zaudēja 14 kritušos un 40 ievainotos, bet lielākā daļa vienkārši padevās gūstā vai mēģināja aizbēgt. Kreiso eseru bruņotās nodaļas tika atbruņotas ne tikai Maskavā, bet arī Petrogradā. Šajā operācijā piedalījās 6. un 7. latviešu strēlnieku pulks. Sadursmē Petrogradā Pāžu korpusā, kur atradās eseru štābs, tika nogalināt 10 eseri un daudzi ievainoti.
Dumpja sekas
Kreiso eseru partiju boļševiki oficiāli aizliedza dažas dienas pēc kreiso eseru sacelšanās apspiešanas. Līdz ar to boļševiki ieguva nedalītu diktatorisku varu Krievijā, kas izraisīja plašu neapmierinātību. Krieviju pāršalca pretlieliniecisku nemieru virkne, no kurām zināmākās ir Jaroslavļas sacelšanās (tajā no abām pusēm piedalījās daudz latviešu) un Austrumu frontes komandiera Muravjova dumpis. Mihailu Muravjovu boļševikiem izdevās sarunu laikā nogalināt, un
par Austrumu frontes jauno virspavēlnieku iecēla kreiso eseru dumpja apspiešanas varoni Jukumu Vācieti.
Nedaudz vēlāk viņu paaugstināja, uzticot visu Padomju Krievijas bruņoto spēku vadīšanu. Savukārt Jēkabam Petersam uzticēja “čekas” iztīrīšanu no eseriem. Viņš uz pusotru mēnesi kļuva par varenās “čekas” priekšnieku Fēliksa Dzeržinska vietā.