Sadaļas Sadaļas

VIDEO: Kāds pirms 30 gadiem bija ceļš līdz tautas balsojumam par Latvijas neatkarību?

Trešdien, 24. martā pulksten, 17.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu rīkoja tiešsaistes diskusiju „73,8”, kas veltīta 1991. gada 3. marta tautas aptaujai, kurā tika uzdots jautājums “Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?”. Video var vērot arī LSM.lv.

Diskusijā bija aicināti piedalīties: juriste un politiķe Ilma Čepāne, tālaika Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova palīdze Kārina Pētersone, politiķis un Latvijas Tautas frontes frakcijas priekšsēdētājs Jānis Dinevičs, žurnālists un Latvijas Republikas Augstākās padomes Preses centra vadītājs Aleksandrs Mirlins. Sarīkojumu vadīs sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.

Pirms 30 gadiem de facto vēl pastāvēja Padomju Latvija, te atradās PSRS karaspēka daļas. Tautas nobalsošanā piedalījās 1 666 128 (87,56%) balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, no kuriem 1 227 562 (73,68%) izvēlējās atbildi “jā”, bet 411 374 (24,69%) atbildēja “nē”. Aptaujā piedalījās arī PSRS karaspēka daļās pierakstītie Latvijas Republikas pastāvīgie civiliedzīvotāji. Tas bija pēdējais balsojums, kurā pēc padomju okupācijas perioda piedalījās visi astoņpadsmit gadu vecumu sasniegušie iedzīvotāji un pirmā tautas nobalsošana pēc neatkarības atjaunošanas.

1991. gada tautas aptaujai par Latvijas neatkarības atjaunošanu bija sarežģīts starptautisks un iekšpolitisks konteksts. Starptautiski bija nepieciešams spert soli pretim rietumvalstu ieteikumiem sarīkot tautas nobalsošanas, lai it kā apstiprinātu 1990. gada pavasarī pieņemtās Baltijas valstu neatkarības deklarācijas.

Iekšpolitiski 1991. gada janvāri raksturoja barikāžu laiks – tautas mobilizēšanās un plaši aizsardzības pasākumi pret iespējamo PSRS bruņoto spēku iejaukšanos ceļā uz pilnīgu Latvijas neatkarību. Kā atbildes reakcija bija PSRS valdības 1991. gada janvārī pieņemtais lēmums rīkot referendumu par PSRS saglabāšanu, plašāk pazīstamu kā 1991. gada 17. marta referendumu. Baltijas republiku valdības, kas 1990. gada sākumā bija deklarējušas savu valstisko suverenitāti, izšķīrās par neatkarīgu tautas aptauju rīkošanu, tādējādi apsteidzot šo pasākumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt