Valstij ilgtermiņā atmaksātos, ja šeit veidotu starpkultūru centru un organizētu konferences - tad Uzvaras parks vairs nesaistītos tikai ar 9. maija svinībām,” pauda Krūmiņš.
“Patiesības stunda” atgādināja, ka sākotnēji parka komplekss iecerēts, lai godinātu latviešu tautas neatkarības cīņas un uzvaru bermontiādē, taču tā izbūvi pārtrauca Otrais pasaules karš. Pašreizējo veidolu Uzvaras parks ieguva 20. gadsimta astoņdesmito gadu sākumā.
Vēlreiz vērtējot 9. maija atceres nozīmi Latvijas kultūrtelpā, gan Krūmiņš, gan Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Daina Bleiere atzina, ka šajā datumā Latvijā nav pamata svinībām, jo paralēli priekam par nacisma sagrāvi jāatceras, ka šī uzvara nāca līdz ar totalitāru politisko režīmu, okupāciju un represijām.
Arī 8. maijā, kas iezīmē Otrā pasaules kara beigas Eiropā, Latvijā netiek rīkoti plaša mēroga pasākumi, jo globālā miera labad kara beigu notikumos Baltijas valstu neatkarība tika upurēta un aizmirsta, secināja eksperti.
Otrais pasaules karš tiek uzskatīts par cīņu starp totalitārismu un demokrātiju, tomēr tajā bija vismaz trīs poli, līdz ar to vienādojums nav tik vienkāršs – Baltijas valstis nonāca dzirnakmeņos starp diviem totalitārajiem režīmiem, klāstīja Bleiere.
Patiesībā tā ir daļa no lielas problēmas, ko sauc par Rietumu nodevību. Jau 1942. gadā briti un amerikāņi pieņēma Baltijas valstu okupāciju. Otrajā pasaules karā bija daudz cinisma un reālpoklitikas, un, protams, ka mazākās un vājākās valstis lielā mērā kļuva par šīs reālpolitikas upuriem,” sacīja pētniece.
Krūmiņš gan piebilda, ka citu valstu atbalsta trūkumu veicināja arī veids, kādā Baltijas valstis pazaudēja savu neatkarību, proti, citas valstis nesaskatīja vajadzību upurēt savus karavīrus par valstīm, kas pašas neizrādīja iniciatīvu savas neatkarības saglabāšanai.
Vēsturnieks lēsa, ka ārpolitiskajā loģikā tiek ņemta vērā tautas vienotības un pretošanās kustību demonstrācija, tādēļ viena no lielākajām tā laika traģēdijām bija valsts nespēja izveidot savas karaspēka daļas, kas dotu iespēju karot sabiedroto, nevis kādā no okupācijas spēku pusēm.
Lielu nozīmi lielvalstu attieksmē spēlēja arī tas, ka Baltijas valstis bija bijušas Krievijas impērijas sastāvā, sacīja Bleiere.
Politikas kāršu spēlē bijām izdevīgi. Kad tas bija izdevīgi, Baltijas problemātika tika izvilkta ārā, kad lielvalstīm vajadzēja vienoties - nobīdīta maliņā,” atzina Krūmiņš.
Ziņots, ka šogad 9. maijā pie Uzvaras pieminekļa Rīgā pulcējās tūkstošiem cilvēku kas nolika ziedus, atzīmējot Otrā pasaules kara beigas, pieminot bojāgājušos un sveicot sanākušos kara veterānus.
