Zināmais nezināmajā

Gada putns 2022 - svīre. Putns, kas teju visu dzīvi pavada lidojumā

Zināmais nezināmajā

Aizmirstā Livonija: kas īsti bija Livonija un kas nekādā ziņā nebija

Inventarizācija Latvijas upēs: Uzskaitīti šķēršļi zivju migrācijai

Vēsturnieks: Ūdensdzirnavas Latvijas teritorijā ienāca līdz ar bruņiniekiem

Latvieši ļoti vēlu iepazina rotācijas kustību, pat rokas dzirnavas parādījās tikai 11. gadsimtā, bet pirmās ūdensdzirnavas Rīgā parādās 13. gadsimtā, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs vēstures zinātņu doktors Mārtiņš Kuplais. Ūdensdzirnavas ienāca kopā ar bruņiniekiem.

Kad un kur tika ierīkotas pirmās ūdensdzirnavas Latvijā, konkrēti nav zināms, bet Rīgā šī ierīce parādās 13. gs. 20.- 30. gados. Par to laiku ir saglabājies dokuments, kura norādītas Daugavgrīvas klostera mūku tiesības uz ūdens tilpni un tur esošām būvēm.

“Latvieši ļoti, ļoti vēlu iepazina rotācijas kustību, pat rokas dzirnavas, kā apgalvo arheologi pie mums parādījās tikai 11. gadsimtā,” norādīja Kuplais. 

Vēstures zinātņu doktors stāstīja: “Ūdensdzirnavas atnāca kopā ar bruņiniekiem, un pirmā oficiālā ziņa ir, ka tikai mūkiem ir tiesības ierīkot dzirnavas Dzirnavu grāvī, tagadējā Mīlgrāvī, bet dīvainā kārtā viņi laikam pārcentās un grāvis pārvērtās par milzīgu upi. Vēlāk šeit dzirnavas nav bijušas.”

Līdz tam malējas, jo tas bija sieviešu darbs, miltus ieguva ar graudberžiem – plakaniem akmeņiem, uz kuriem ar mazāka  apaļa akmens palīdzību graudus saberza miltos, kamēr jau pirmās ziņas par ūdensdzirnavām ir rodamas Senajā Grieķijā 65. gadā p.m.ē. Karaļa  Mitridata pils teritorijā atradās hidralāts jeb ūdens berzējs, skaidroja Kuplais.

Kad ūdensdzirnavu tehnoloģija beidzot sasniedza Latviju, pirmās tika celtas pie apdzīvotākajām vietām. “Pilsētas, cietokšņi, tie bija pirmie, kas nodrošinājās savā apkārtnē ar ūdensdzirnavām. Rīgas apkārtnē to bija pietiekoši daudz. Šodien [Ķengaraga] promenādes galā, Jumpravmuižā, jebkurš var aizbraukt un apskatīties ne gluži ūdensdzirnavas, bet ļoti veiksmīgi darinātu ūdensdzirnavu repliku, veco ūdensdzirnavu ēkā,” viņš norādīja. 

Atjaunotās ūdensdzirnavas un dīķis Mazjumpravas muižas teritorijā Ķengaraga apkaimē

“Plašāk dzirnavu attīstība sāka veidoties ar muižas saimniecībām, tātad 14.-15. gadsimtā. Muižām vajadzēja graudus pārstrādāt miltos, uzturēt muižas ļaudis, tās daļēji arī apkalpoja apkārtējos zemniekus,” Kuplais stāstīja. 

Tomēr veiksmīgāks risinājums tika atrasts daudz vēlāk – 19. gadsimta otrajā pusē. ”19. gadsimta otrajā pusē tiek izgudrota tāda brīnišķīga lieta kā ūdens turbīna, un ūdens turbīna bija priekš ūdens izmantošanas revolucionāra lieta,” uzsvēra Kuplais. 

“Redziet, dzirnakmeņi, lai arī cik tie nebūtu kvalitatīvi, visām iepriekšējām paaudzēm ārkārtīgi bojāja zobus, jo visa maize, kas bija galvenais iztikas avots, tomēr bija ar zināmu piejaukumu,” viņš skaidroja. 

“Tad 19. gadsimtā tika atrasts, ka graudus vajag nevis saberzt, bet saspiest, respektīvi izgudroja valčus. Valči ir porcelāna cilindri, starp kuriem ielaiž graudus iekšā, saspiež un tad ir ļoti garš process, kamēr pilnībā tiek atdalīti milti no sēnalām. Šie valču krēsli bija tie, kas nodrošināja ražību. Vecās, neuzlabotās dzirnavas palika lopbarībai, rupjiem miltiem un tamlīdzīgi,” Kuplais piebilda. 

Runājot par senām ūdensdzirnavām, kuras ir atjaunotas vai kuru vietas var skatīt šodien, Kuplais minēja Rideļu dzirnavas Kurzemē un Ķoņu dzirnavas Vidzemē, bet sevišķas ir Brenguļu dzirnavas, kuras vēl šobaltdien izskatās tāpat kā 18.gadsimta beigās, kad tās uzzīmēja etnogrāfs un mākslinieks Johans Kristofs Broce.

“Ja jūs salīdzinātu fotogrāfiju un to, ko ap 18. gadsimtu zīmējis Broce, tad jūs nešaubīgi atpazītu, ka tas viss ēkas stāvs ir tieši tādā izskatā, kādā tas kādreiz bijis,” viņš norādīja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt