Vēsturnieks: Trimdas latvieši Rietumos uzturēja dzīvu apziņu par Latvijas okupāciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvieši, kas Otrā pasaules kara laikā un pēc tā devās bēgļu gaitās, Rietumu politikā uzturēja dzīvu domu, ka Latvija ir prettiesiski okupēta un de jure nav gājusi bojā. Bez šīs apziņas Latvijai atgūt brīvību deviņdesmitajos gados būtu daudz grūtāk, LTV raidījumā “Patiesības stunda” sacīja vēsturnieks, LPSR Valsts drošības komitejas darbības izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.

Kangeris, kas pats dzimis un audzis bēgļu nometnē Vācijā, atgādināja, ka Padomu Savienība savulaik darīja ļoti daudz, lai Rietumu sabiedrībā tiktu atzīta okupēto valstu inkorporācija. Tādēļ trimdas latviešu ieguldījums sabiedriskās domas uzturēšanā un neatkrības atjaunošanā ir ļoti liels. 

“Kā nekā, deviņdesmito gadu sākumā bija jāizšķiras, vai atjaunot 1918.gada Latviju vai arī izstāties no PSRS, kas jaunajai valstij nozīmētu pavisam citu juridisko statusu,” trimdas latviešu jeb “dīpīšu” (saīsinājums no angļu valodas “displaced persons” – “pārvietotās personas”) ieguldījumu vērtēja Kangeris.

Toties "Latvijas Avīzes" dibinātājs Voldemārs Krustiņš pauda, ka tas, kam jāpateicas par neatkarības atgūšanu, būs jāvērtē, gatavojot svētku runas pirms Latvijas simtgades. Viņaprāt, lielu lomu ceļā pretī brīvībai spēlēja arī uz vietas palikusī tautas daļa, kura, pateicoties “pirmskara audzināšanai un idejiskajai sagatavei”, gadiem ilgi izturēja vajāšanas, izsūtīšanu un citas represijas. “Ja īstajā brīdi tauta bija spējīga pacelties pret padomju režīmu, tad tā bija gatava arī visus šos okupācijas gadus,” sacīja Krustiņš.

Viņš atcerējās, ka padomju vara vismaz sākotnēji centās sabojāt emigrējušo tautiešu slavu, saucot viņus par fašistiem un nepatiesi piedēvējot dažādus noziegumus. Taču tā kā lielākā daļa palikušo tam neticēja, palika uzticīgi nacionālajiem ideāliem un savstarpēji atcerējās brīvvalsts laikus, arī padomju režīmam nācās rēķināties ar aizbraukušo tautas daļu.

Kangeris piekrita, ka imigranti saskārās ar aizspriedumiem ne vien no mājās palicējiem – arī bēgļu nometnei blakus dzīvojošo vāciešu nostāja nebija pozitīva.

Abi ekperti atzina, ka vēstures notikumu gaita un Padomju Savienības propaganda gan nepalika bez sekām – arī šodien Latvijas tauta dalās aizbraukušajos un palicējos. Tomēr mainījies ne vien diasporas lielums, bet arī veids, kādā abas tautiešu puses saskaras.

Jau vēstīts, ka šī gada pavasarī pirmizrādi piedzīvoja režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma “Dieva putniņi”. Filmā atspoguļoti 30 skaudri latviešu stāsti par Otrā pasaules kara bēgļu nometnēs pavadīto laiku.

Dokumentālo filmu «Dieva putniņi» skatieties otrdienas vakarā plkst. 22.20  Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā un interneta tiešraidē www.ltv.lsm.lv

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti