Dienas ziņas

Plāno, ka vakcinēt varēs plašāks ārstu loks

Dienas ziņas

Speciālās skolas satrauc Covid izplatīšanās iespējas

Pēta skautisma vēsturi Latvijā

Vēsturnieks: Skautisma vēsturē Latvijā ir arī pārsteidzošas lietas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Skautu un gaidu kustība Latvijā pastāv jau kopš 20. gadsimta sākuma un, tāpat kā citviet pasaulē, arī šodien vieno cilvēkus, veicinot mīlestību pret savu valsti. Skauti un gaidas arī pirms 30 gadiem bija aktīvi barikāžu dalībnieki. Un, kā norāda vēsturnieks Jānis Goldšmits, kurš pēta skautisma vēsturi Latvijā, skauti vienmēr bijuši aktīvi savas valsts aizstāvji.  

Kad Latvijā pirms 30 gadiem bija barikāžu laiks, Jānim bija vien divi gadi. Tomēr vēl spilgti palicis atmiņā vakars, kad tētim, kurš strādāja par neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas šoferi, bija jādodas uz kārtējo dežūru. Ģimene dzīvoja Pierīgā, netālu no barikāžu notikumiem.

“Es atceros to sarunu kā bērns, miglaini, tētis ģērbās un bija jāiet uz darbu, tas ir viņa pienākums – jāstūrē ātrās palīdzības mašīna. Atceros, ka mamma, nevaru apgalvot, ka raudāja, bet diezgan emocionāli teica un negribēja, lai brauc, jo nu ko – viņa paliks mājās ar četriem bērniem,” atcerējās vēsturnieks un skauts Jānis Goldšmits.

Jau studiju gados Jānis Goldšmits sāka padziļināti pētīt skautisma kustību Latvijā, kas aizsākusies 20. gadsimta sākumā. Līdz šim par kustības pirmsākumiem liecināja vien trimdas latviešu apkoptā informācija, tomēr veiktais pētījums paver daudz plašāku skatījumu. 

“Pārsteidzošs atklājums, es pat teiktu – izbrīna vērts, cik liela daļa Latvijas armijas augstākās virsniecības bija iesaistījusies skautu kustības attīstībā. Paralēli tiešajiem pienākumiem armijā viņi darbojās skautu organizācijā, vadīja pulciņus gan skautu novados un organizāciju kā tādu,” atklāja Jānis Goldšmits.

Skautu un gaidu kustība Latvijā pēc okupācijas gadiem darbību atsāka 1989. gadā un, būdami vēl jaunieši, skauti piedalījās arī barikādēs. Daudzi šodien turpina darbu kā vienību vadītāji.

“Viņiem kabatā bija vien binte un akmens, gāja un cīnījās. Paralēles noteikti ir. Tas, ko skautu un gaidu organizācijā šobrīd apgūst, tās ir ļoti augstas vērtības, kas tieši nosaka to, ka ir jācīnās, un man nav šaubu, ka lielākā daļa ietu un cīnītos,” sacīja Jānis Goldšmits.

Valmieras 4. skautu vienības skautu un gaidu vadītāja Paulina Latsone savukārt norādīja, ka “mūsu organizācijas vai kustības visā pasaulē mērķis ir veidot jauniešus par aktīviem un atbildīgiem savu vietējo valsts kopienu, starptautisko kopienu pilsoņiem. Varbūt tas, ko mēs šodien vairāk uzsveram, ir aktīvais pilsoniskums.”

Goldšmita pētījums apkopots ceļojošā izstādē, kas aizvadītajā gadā tika aizsākta Ogres novadā, bet līdz ar valstī noteiktajiem ierobežojumiem tā arī palika līdz galam nerealizēta.

Tikmēr jau šajā nedēļas nogalē Ogrē pie Kultūras centra būs iespēja aplūkot informatīvās planšetes, kur aprakstīti pētījumā apkopotie fakti par skautisma kustības vēstures posmiem Latvijā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti