Dienas ziņas

Atgriežas mājās Ukrainā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Otrajā pasaules karā Latvija zaudēja 20–25 % iedzīvotāju

Vēsturnieks: Otrajā pasaules karā Latvija zaudēja 20-25% iedzīvotāju

Simtiem tūkstoši cilvēku Latvijā Otrā pasaules kara laikā zaudēja savu dzīvību vai bija spiesti emigrēt. Karadarbība mūsu valsti nesaudzēja un izpostīja likteņus kā civiliedzīvotājiem, tā karavīriem, no kuriem daudzi tika piespiesti karot. Vēsturnieks Kārlis Kangeris aplēsis, ka Otrajā pasaules karā Latvija zaudēja 20–25% iedzīvotāju.

Pirmdien, 23. maijā, un otrdien, 24. maijā, Latvijas Okupācijas muzejs (LOM) rīko plašu konferenci, kurā vēsturnieki meklē atbildes uz jautājumiem par Latvijas tautas zaudējumiem Otrajā pasaules karā un cilvēku likteņiem.

"Pirmajā pasaules karā mēs zaudējām 27% no iedzīvotājiem, un Otrajā pasaules karā arī būs 20–25% zaudējumi," sacīja Kangeris.

Noteikti piektdaļa un varbūt pat ceturtā daļa no visiem iedzīvotājiem mira, izbrauca vai tika izsūtīti. Kopā ap 450 000 cilvēku.

"Ir zināmi jautājumi, kas nav vēl līdz galam noskaidroti un pie kuriem vēl būtu jāstrādā. It sevišķi karavīru zaudējumi, kas bija vācu militārajos spēkos. Literatūrā varam atrast norādījumus, ka krituši ir no 15 līdz 80 tūkstošiem. Lestenes kapos ir 25 tūkstoši. Un šis būtu jānoskaidro. Otrajā pasaules karā arī daudzi materiāli ir gājuši zudumā," atzina vēsturnieks.

PSRS pusē karojošo latviešu strēlnieku likteņus pētījusi vēsturniece Ilze Jermacāne. Zināms, ka Sarkanajā armijā tolaik cīnījās ap 100 000 latviešu. Tā kā padomju laikā vēsturē uzsvars likts uz varoņdarbiem, plašus datus par zaudējumiem jeb kritušajiem grūti atrast. Turklāt vēsturniece savus kolēģus mudināja paraudzīties uz zaudējumiem plašākā mērogā.

"Zaudējumi nav tikai kaujas laukā kritušie vai mirušie no ievainojumiem.

Zaudējumi ir arī represētie karavīri vai gūstā kritušie, dezertējušie, vai pat no bada mirušie. Latviešu divīzijā bija bada problēma.

Problēmas ar pārtiku bija 1942. gada pavasarī, un tad arī parādās Latvijas kompartijas ziņojumos, ka bija arī cilvēki, kas mira no bada," skaidroja  vēsturniece.

Un vēl kāda nianse. Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis pētījis notikumus tieši 1941. gada vasarā, kad plaši darbojās Latvijas partizānu vienības, kas vēlējās atbrīvoties no padomju režīma, pašaizsardzības vienības, kas vēlējās to pašu un vēl palīdzēja vācu karaspēkam virzīties uz priekšu. Bet, no otras puses, bija padomju aktīvisti.

"Tas varbūt nav tāds vispārpieņemts fakts, bet principā 1941. gada vasarā mēs varam runāt zināmā mērā par tādiem pilsoņu kara elementiem, kas Latvijas teritorijā notiek, jo gan pilsētās, gan pagastos notiek cīņa starp neregulārām vienībām, kas ir galvenokārt latvieši," sacīja Tomaševskis.

Un traģiski, arī šādā veidā daudziem kaujas beidzās ar nāvi.

Konference, kurā vēsturnieki pulcējas, lai meklētu atbildes uz vēl neatbildētiem jautājumiem, turpināsies otrdien, 24. maijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt