Rīta Panorāma

Latvijas Radio kora koncerts «Tas vārds. Daugava»

Rīta Panorāma

Intervija ar ārpolitikas eksperti Žaneti Ozoliņu

Latvijas karoga vēsture

Vēsturnieks: Latvijas karogs ir viens no senākajiem pasaulē

Cēsīs dzīvo un strādā kāds vēsturnieks, kurš daudzus jo daudzus gadus ir pētījis Latvijas karoga izcelšanās un attīstības vēsturi. Ja karogu vecumu vērtētu pēc to izcelsmes laika, nevis pēc tā, kad valstis to oficiāli atzina par savu simbolu, tad mūsu sarkanbaltsarkanais būtu kā viens no vecākajiem pasaulē.

Latvijas karoga pirmsākumi meklējami 13.gadsimta Cēsu pilī, kura tolaik izskatījās citādāk kā mūsdienās. 

Livonijas Atskaņu hronikā rakstīts, ka 1279.gadā aptuveni 100 karotāji no Cēsīm ar sarkanu karogu, kam pa vidu balta josla, devušies palīdzēt zemgaļu vadonim Namejam uzbrukt Rīgai.

"Daudzām valstīm karoga izcelšanās balstās uz leģendāriem notikumiem, piemēram, dāņiem - ķēniņam no debesīm nokritis pie tagadējās Tallinas, tad mums, latviešiem, karoga tradīcija ir aprakstīta jau Atskaņu hronikā. Tas ir ticamāks avots," vērtē Cēsu vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Tālis Vigo Pumpuriņš.

Vēsturnieks Latvijas karoga rašanās vēsturi pētījis gadiem ilgi. No 13.gadsimta, kad karogs pirmo reizi minēts, bija jāpaiet vēl daudziem gadsimtiem, līdz tas kļuva par oficiālu mūsu valsts simbolu.

Cēsu vēstures un mākslas muzejā apskatāms karogs, kas izšūts 1916.gadā. Pēc toņa tas vairāk līdzinās Austrijas karogam, bet tā stūri rotā saule.

Karoga izveide lielā mērā saistīta ar Latviešu strēlnieku bataljonu rašanos. Saule bijusi strēlnieku nozīmītēs, tāpēc arī uzšūta uz karoga, turklāt tā karogs izskatījies ne tik vienmuļš. "Bija karogu metu konkurss, kur mākslinieki izstrādāja, kādiem vajadzētu būt bataljonu karogiem, un tajā brīdī aktualizējās doma, ka nevajadzētu kaut ko jaunu gudrot, ka senatnē ir jau minēts, un pirmais, kurš ideju realizēja materiālā, bija pedagogs un žurnālists Jānis Lapiņš," turpina vēsturnieks Pumpuriņš.

Karogu savām rokām izšuva Lapiņa dzīvesbiedre. 1917.gadā sākās diskusijas par krāsu toni un proporcijām. Oficiāli gan nekāds lēmums netika pieņemts, tāpēc, proklamējot Latvijas Republiku, Nacionālo teātri rotā karogi kuru krāsu proporcijas nav 2:1:2.

Likums par valsts karogu un ģerboni tika pieņemts 1921.gadā. Tad arī tika noteikts karmīnsarkanais tonis. "Vēlāk, kad metus tagadējam valsts karogam veidoja Ansis Cīrulis, tad Jānis Lapiņš uzskatīja, ka karogs ir saķēzīts, jo ir padarīts tumšs, viņš uzskatīja, ka ir jābūt gaišam," Latvijas Televīzijai stāsta Cēsu muzeja pārstāvis Tālis Vigo Pumpuriņš.

Tomēr atšķirībā no valsts ģerboņa, lieli strīdi par to, kādam jāizskatās karogam, tolaik nav bijuši.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti