Nirnbergas process, kas atzina, ka par noziegumiem Otrajā pasaules karā jātiesā atbildīgie noziedznieki, nevis zaudētājvalstis, ir liels pluss šodienas Eiropai, taču tajā bija arī cietušie,” pauda Kuzmins.
Neiedziļinoties tajā, kuras no “Waffen SS” vienībām patiesi piedalījās represijās, bet kuras vienkārši kalpoja kā drošības spēki, Nirnbergas process radīja formālu iespēju nodēvēt par kara noziedzniekiem daudzus tūkstošus cilvēku, tostarp arī Nobela prēmijas literatūrā laureātu Ginteru Grasu. Šāds uzstādījums kalpo par pamatu arī pret leģionāriem vērstajai retorikai mūsdienu Krievijā, skaidroja Kuzmins.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra piebilda, ka par izvērsto denacifikāciju pēc kara gan nevar runāt kā par atsevišķu procesu – tas bija cieši saistīts ar demokratizācijas procesu, tādēļ skandāli par nacistisko pagātni skāra arī daudzus nacistiskās Vācijas augstāko aprindu locekļus.
"Latvijas milzīgā atšķirība ir tā, ka pie mums denacifikācija notika ar deportācijām un sociālistisko režīmu,” sacīja Skudra.
Kuzmins klāstīja, ka vācu okupācijas nodarītie zaudējumi Latvijā jāvērtē no diviem aspektiem. Pirmkārt, cilvēku zaudējumi - gan nogalinātie ebreji, gan Latvijas vācieši, kas repatriējās uz Vāciju, un iedzīvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ bija spiesti evakuēties uz Padomju Savienību, - salīdzinot ar īso okupācijas laiku, bija ļoti lieli. Savukārt teritoriālie postījumi jāvērtē, ņemot vērā karadarbības attīstību, nevis apzinātu zaudējumu radīšanu.
Vēsturnieks arī paskaidroja, ka atšķirībā no situācijas pēc Pirmā pasaules kara, kad Vācijai reparācijās bija jāsamaksā tik liela naudas summa, ka tās pēdējais maksājums tika veikts vien 2010. gadā, pēc Otrā pasaules kara kompensācijas par kara zaudējumiem izmaksāja pēc citiem prinicipiem. Tās saņēma Izraēla, holokaustā cietušie, arī latviešu leģionāri, kurus mobilizēja pret pašu gribu.
Rezultāti šādam lēmumam novērtējami arī no šodienas skatu punkta. Vācijas zaudējums Pirmajā pasaules karā noveda pie ekonomiskās sistēmas sabrukuma valstī un Hitlera nākšanas pie varas, bet pēc Otrā pasaules kara Rietumeiropai radās iespēja ekonomiskai augšupejai.
“Šodien vairs nevaram iedomāties situāciju, kurā savā starpā karotu Vācija un Francija,” sacīja Kuzmins.
