Zināmais nezināmajā

Pesticīdu atliekvielas Latvijas iedzīvotāju organismā: kādus riskus tas rada

Zināmais nezināmajā

Ziemeļu augi medicīnā

Kāpēc vēsture ir tik ērts ierocis politisko režīmu rokās?

Vēsturnieks Engīzers: Vēstures pārrakstīšana nav nekas jauns, jautājums – kā labā tā notiek

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Komentējot pašlaik Krievijā notiekošo vēstures faktu falsifikāciju, vēsturnieks Edgars Engīzers Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” norādīja, ka vēstures pārrakstīšana nav nekas jauns, bet jautājums ir, ar kādām metodēm un kā labā tā notiek.

Krievijā vēsture kā zinātne šobrīd piedzīvo masveidīgu faktu falsifikāciju un politiski ērtas interpretācijas, kas ir milzīgs resurss propagandai, taču vēsturniekiem tas nav nekāds pārsteigums. 

“Nevajadzētu varbūt tik ļoti uztraukties, ka vēsture tiek pārrakstīta, tas vienmēr ir noticis un vienmēr notiks. Jautājums drīzāk ir par to, ar kādām metodēm un kā labad tas tiek darīts.

Protams, ka to izmanto politiskiem mērķiem, veidojot sabiedrību,” norādīja Engīzers. 

Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks, vēsturnieks Gatis Krūmiņš vērtēja, ka šobrīd Krievijā vēstures naratīvi tiek mainīti un izmantoti, lai atrastu kādu pamatojumu iebrukumam Ukrainā:

“Mēs redzam vēstures sagrozīšanu, var to saukt arī par vēstures pārrakstīšanu. Tas ir lielais līmenis, kad mēģina sabiedrībai iedvest, ka tas, kas tiek šobrīd darīts, ir pareizi.”

Viņaprāt, Krievijas galvenais ir mēģinājums sevi pozicionēt kā reģionā vienīgo politisko nāciju, kurai būtu lielākas tiesības nekā apkārtesošajām etniskajām nācijām. 

“Iepriekš baltkrievi un ukraiņi dziedāja vienā dziesmā un bija gatavi tikai dziedāt, (redzam, ka ar Lukašenko nav problēmu), bet, kā Ukraina sāka pieņemt lēmumus, kas ir atbilstoši politiskai nācijai, tad uzreiz Krievija satraucas, jo – kā tas var būt? Mēs esam vienīgie, mēs esam labākie,” skaidroja Krūmiņš. 

Engīzers norādīja, ka vēsture palīdz atbildēt uz mūsu kā sabiedrības lielo jautājumu, kas mēs esam: “Skaidrs, ka caur šo jautājumu katra paaudze, katra sabiedrība, katra nācija cenšas paskatīties kaut kādā veidā savādāk, caur sava laika un savas ģeopolitiskās, intelektuālās, mentālās telpas prizmu.”

Šobrīd novērojamas milzīgas atšķirības starp to, kā uz šo jautājumu skatās Ukrainā un Krievijā, piebilda Krūmiņš: 

“Uz jautājumu, kas mēs esam, šobrīd ukraiņu nācija vairāk skatās caur “kas mēs gribam būt”, viņi iet uz attīstību, modernizējas. Savukārt Krievijā uz jautājumu, kas mēs esam, viņiem vēstures komponente ir neadekvāti liela. Viņi visu laiku skatās pagātnē, “kas mēs bijām”.” 

“Ja mēs Eiropā pēc Otrā pasaules kara sapratām, ka mums šis nestrādā un ka mums ir jāvienojas, un mēs savā starpā sadarbojamies, tad Krievija, faktiski PSRS, gāja otrā virzienā, un te mēs redzam to rezultātu,” vērtēja vēsturnieks. 

Engīzers norādīja, ka vēsturi iespējams pārrakstīt, gan viltojot dokumentus un vēstures avotus, gan izmantojot it kā pareizu, patiesībai atbilstošu faktu, patiesu, īstu dokumentu atlasi ar mērķi radīt greizu priekšstatu. Robeža, līdz kādai meli un sagrozīti fakti var tikt valstī komunicēti, ir atkarīga no pašas sabiedrības. 

“Var redzēt, ka autoritārās sabiedrībās cenzūra, propaganda absolūti prevalē pār zinātniskās metodēs balstītām atziņām. Demokrātiskā vidē arī ir mēģinājumi manipulēt ar sabiedrību caur vēsturi, tas notiek neizbēgami. Jautājums, vai valsts politika ir apzināti nepatiesos pamatos balstīta, kā tas acīmredzami daudzās vietās ir,” sprieda vēsturnieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti