Valsts arhīva plauktos un mapēs ir izsūtīto personu lietas. Kopumā par 15 443 personām. Piemēram, lieta par Alfu Sniķeri sākta 1941.gada 14.jūnijā. Viņš bijis namsaimnieks un ir atzīts par sociāli bīstamu elementu.
Uzreiz pēc Latvijas okupācijas 1940.gada 17.jūnijā sākās padomju varas, kārtības un iestāžu iedibināšana. Spēkā stājās 1926.gada Krievijas PSR Kriminālkodekss, kas paredzēja sodu par dalību buržuāziskajās organizācijās. “Dalība kā aizsargi, piensaimnieku biedrība vai Latvijas šaha klubs un Studentu korporācijas - tas bija fašistiskas atbilstoši kodeksa klasifikācijai,” stāsta Latvijas Nacionālā arhīva speciālists, vēsturnieks Ainārs Bambals.
Apriņķos amatos iecēla vietējos padomju aktīvistus un kompartijas biedrus, kuri vāca ziņas par varai nelabvēlīgi noskaņotām personām un pretpadomju aģitāciju. 1941.gada maijā Maskavā PSRS Valsts drošības tautas komisāra Vselovoda Merkulova vadībā tapa lēmums par pasākumiem Latvijas, Igaunijas un Lietuvas attīrīšanai no pretpadomju, krimināliem un sociāli bīstamiem elementiem.
“Par Bauskas apriņķa nelabvēlīgajiem pilsoņiem, (..) par kulakiem, spekulantiem, notāre, lauku māju īpašnieks, mācītājs, brūža un zemes īpašnieka meita. Aizveda visu Latvijas eliti, politiķus, intelektuāļus, mācītājus.
Faktiski iznīcināja saknē tautas vitālo spēku - gaišākos prātus, augstskolu profesorus, virsniekus,” saka Bambals.
Izveda visu ģimeni, lai gan kriminālkodeksā nebija neviena vārda par bērnu izvešanu. Vienīgi norādīts - ģimenes locekļi. Netrūka arī ziņotāju, tostarp latviešu, kuru dēļ cilvēkus iekļāva deportējamo sarakstos. No 1941.gadā izsūtītajiem Sibīrijā cietumos un lēģeros mira un nogalināti gandrīz seši tūkstoši cilvēku. Viņu kapa vietas nav zināmas.
Teorētiski šo jautājumu regulē Latvijas un Krievijas starpvalstu līgums par apbedījumiem. “It sevišķi par 1941.gada izsūtītajiem Krievijas puse ir izvairījusies no atklāta dialoga. Daudzas lietas esam precizējuši, bet aizvien aizbildinās, ka atrodas aizaugušās vietās, taigā, ka ir būvdarbi un ka nav iespējas konstatēt,” norāda vēsturnieks.
Arhīvā ir arī dokumenti par tiem, kuri izpildīja Maskavas pavēles par deportācijām. 1995.gadā Rīgas apgabaltiesa Alfonu Noviku atzina par vainīgu genocīdā pret Latvijas iedzīvotājiem un piesprieda mūža ieslodzījumu. Daļa izsūtīto mājās atgriezās pēc Staļina nāves, kad daudzas krimināllietas izbeidza nozieguma sastāva neesamības dēļ. Bet pilna apmēra reabilitācija sākās 1989.gadā ar Mihaila Gorbačova dekrētu.
