Vēsturnieki: Salaspils nometni nevar saukt par koncentrācijas; dati par upuriem bija pārspīlēti

Starptautiskajā holokausta piemiņas dienā  vēstures pētnieki no jauna atvēruši vienu no drūmākajām lappusēm Latvijas vēsturē - pirmo reizi tapis akadēmiski pilnīgākais pētījums par Salaspils nometni. Vēsturnieki norāda, ka padomju laikos dati par mirušajiem bija pamatīgi pārspīlēti, turklāt Salaspils nometni nevar saukt par koncentrācijas  nometni. 

Vēsturnieki kliedē mītus un puspatiesības un atklāj to, kas noklusēts padomju gados.   Kopš Otrā pasaules kara beigām līdz pat mūsdienām par Salaspils nometni izskanējuši pretrunīgi viedokļi. Nacistu  okupācijas laikā te bija ieslodzīti tūkstošiem cilvēku, daudzi vairs neatgriezās. Šī vieta saukta dažādi - par koncentrācijas nometni, par soda un darba nometni. Lai skaidrotu Salaspils nometnes vēsturi, vēsturnieki trešdien, 27.janvārī,  atvēra grāmatu ar  nosaukumu “Aiz šiem vārdiem vaid zeme”.

Autori kategoriski noraida padomju laika apgalvojumus, ka Salaspilī nogalināti 100 000 cilvēku. Pētnieku aplēses liecinot, ka bojā gājuši apmēram divi tūkstoši cilvēku.

Vēsturnieks, grāmatas autors Kārlis Kangeris stāstīja, ka caur nometni izgājuši aptuveni  22 tūkstoši cilvēku, aptuveni 11 tūkstoši politieslodzīto un puse tā dēvēto tranzītieslodzīto no Krievijas, Baltkrievijas, kurus sūtīja uz Vāciju darbiem.

Miruši vairāki simti bērni, tostarp no Baltkrievijas. Galvenokārt no bada, slimībām un epidēmijām.

“Mēs kategoriski noraidām, ka tur miruši septiņi tūkstoši bērnu.  Mēs zinām, ka tur vispār  3000 bērnu bija uz neilgu laiku Salaspilī atvesti.  Un mēs kategoriski noraidām to, ka slimu bērnu asinis bija domātas vērmahta karavīru ārstēšanai,” stāstīja  vēsturnieks, grāmatas autors Uldis Neiburgs.

Aleksejam Ņikuļinam bija pieci gadi, kad 1942.gadā viņa ģimeni no Istras pagasta vācieši aizveda uz Salaspili. Nometnē pārdzīvoto viņš negrib atcerēties.

“Bija divas māsiņas un brālītis, tie palika tur uz mūžu. Es izdzīvoju par brīnumu...”  pastāstīja izdzīvojušais.

Padomju gados noklusēts, ka Salaspilī bija ieslodzīti arī  divi tūkstoši policijas bataljona un latviešu, igauņu un lietuviešu leģiona karavīri, un arī nacionālas pretošanās kustības dalībnieki. Vēsturnieki saka - nebūtu pareizi Salaspili saukt par nāves vai koncentrācijas nometni.

“Ja skatāmies pēc precīziem dokumentiem, vienīgā koncentrācijas nometne Latvijā bija Mežaparkā - Kaizervalde, kur bija ieslodzīti ebreji, bet ne Salaspils,” skaidroja Neiburgs. 

Salaspils oficiālais nosaukums bija paplašinātais policijas cietums un darba audzināšanas nometne. Turklāt tā nebija pakļauta Vācijas koncentrācijas nometņu pārvaldei. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt